Otrdiena, 7. oktobris
Vārda dienas: Daumants, Druvvaldis

Ekonomists: Īsā laika periodā ekonomika spējusi sabalansēt savas iespējas

Druva
17:49, 5. Mar, 2010

Ļoti īsā laika periodā Latvijas ekonomika no pārmērībām ir spējusi sabalansēt savas iespējas, komentējot 1,25 miljardu latu pārpalikumu Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, sacīja “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Kārtējais maksājumu konts parāda, kāda ir valsts spēja ģenerēt tekošos ienākumus salīdzinājumā ar izdevumiem pret nerezidentiem. “Ja esam sabalansējuši izdevumus ar ieņēmumiem pret pārējo pasauli, tad pašreizējā aktualitāte ir spēja pildīt iepriekšējo gadu uzņemtās saistības gan pret nerezidentiem, gan rezidentiem, īpaši situācijā, kad jaunu investīciju piesaiste ir apgrūtināta,” norāda Gašpuitis.

Ekonomists brīdina, ka ilgākā termiņā ir vēl daudzi izaicinājumi ekonomikas sabalansēšanai. “Pirmkārt, nāksies apmaksāt saistības, kas nozīmē, ka jostu savilkšanai jāturpinās. No tās varēs izvairīties, tikai palielinot preču un pakalpojumu eksportu, kā arī atjaunojot investīcijām labvēlīgu vidi,” uzsver ekonomists.

Viņš skaidro, ka, lai celtu iedzīvotāju dzīves līmeni, prātīgi saimniekojot, iespējams dzīvot arī ar nelielu tekošā konta deficītu, bet tad ir jābūt atbilstošai valsts makroekonomiskajai politikai, kas nodrošina stabilu finansējumu investīciju veidā.

Gašpuitis paredz, ka 2009.gada tendences maksājumu bilancē turpināsies arī šogad, pieļaujot, ka, neskatoties uz lielo pārpalikumu kārtējā maksājumu kontā, reālais pārpalikums ir ievērojami mazāks.

Eksperta skatījumā, uzlabojums Latvijas kārtējo maksājumu kontā veidojas vairāku krīzes diktētu faktoru rezultātā. Piemēram, pērn iespējas finansēt patēriņu uz parāda strauji izsīka, arī ienākumi ruka. Latvijā tas notika straujāk nekā korekcijas ārējos tirgos. Rezultātā samazinājās iztrūkums preču tirdzniecības bilancē. Arī kārtējie pārvedumi, kas tiek saņemti no rezidentiem, esot bijis ievērojams finanšu avots ekonomikai.

Viņš skaidro, ka pārpalikumu tekošajā kontā uz augšu ievērojami ceļ ienākumu konts. To lielā mērā uzlabo investīciju uzņēmumu zaudējumi, kas neveido tiešu naudas plūsmu. Tādēļ šo pozitīvo efektu Gašpuitis vērtē piesardzīgi, jo zaudējumu “lauvas tiesu” veido banku uzrādītie zaudējumi. “Šogad zaudējumu apmērs būs mazāks, līdz ar to sagaidāms, ka arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums būs mazāks,” prognozē ekonomists.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums 2009.gadā sasniedza 1,25 miljardus latu jeb 9% no IKP, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Tajā skaitā ceturtajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 12% no IKP, turklāt preču un pakalpojumu kopējā bilance bija pozitīva. Ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes Latvijā ceturtajā ceturksnī noteica banku ieguldījumi pašu kapitālā, kas sedza zaudējumus. Tiešās investīcijas tika saņemtas arī lauksaimniecībā un apstrādes rūpniecībā.

Neto ārējais parāds nominālā izteiksmē 2009.gada ceturtajā ceturksnī samazinājās no astoņiem miljardiem latu līdz 7,5 miljardiem latu, taču attiecībā pret IKP gandrīz nemainījās un saglabājās 56% robežās. Nominālo samazinājumu noteica privātais sektors, galvenokārt bankas, atmaksājot ilgtermiņa parādus un tirdzniecības kredītus, kā arī izvietojot līdzekļus īstermiņa ārvalstu aktīvos. Valdība aizņēmumu no Pasaules Bankas izvietoja LB, tāpēc tas neietekmēja neto ārējo parādu, toties bruto ārējais parāds pieauga līdz 154% no IKP.

LB prognozē, ka, atsākoties tautsaimniecības izaugsmei un saglabājoties tekošā konta pārpalikumam, ārējā parāda slogs var strauji samazināties, sevišķi, ja liela daļa no attīstībai nepieciešamā kapitāla tiks piesaistīta tiešo investīciju veidā pašu kapitālā. Stabilizējoties situācijai banku sektorā un mazinoties ar finanšu resursu termiņstruktūru saistītiem riskiem, lielāku nozīmi ārējā parāda vērtējumā iegūst neto ārējais parāds, kura slogs straujā tautsaimniecības krituma laikā nav audzis.

“Tautsaimniecības attīstībai nepieciešama uz finanšu ilgtspēju, nodarbinātības veicināšanu un eksporta attīstību vērsta konsekventa, saprotama fiskālā politika,” uzskata LB, jo, pirmkārt, tā mazinātu galvenos Latvijas tautsaimniecības attīstības kavēkļus – ierobežoto finansējuma pieejamību privātajam sektoram, kā arī augsto bezdarbu. Otrkārt, tā veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, pārorientējot resursus starptautiski konkurētspējīgu preču un pakalpojumu virzienā.

Savukārt kredītreitingu stabilizēšanās, LB skatījumā, norāda uz pareizu politikas virzienu.

Saskaņā ar LB operatīvajiem datiem 2009.gadā tekošā konta pārpalikums sasniedza 8,8% no IKP.

Savukārt šogad LB prognozē lielāku tekošā konta pārpalikumu – 11,3% no IKP, kopējā eksporta pārsvaru pār importu – 4,8% no IKP, un tieši pirmajā ceturksnī kopā ar sagaidāmo eksporta rādītāju uzlabošanos gaidāms straujš šo rādītāju pieaugums sezonālu faktoru ietekmē.

Pēc NOZARE.LV

Komentāri

Tautas balss

Sludinājumi