Ne pārāk mīlīgos laika apstākļos aizvadīta ikgadējā Lielā talka, kurai oficiāli tika pieteiktas 1968 talkas vietas, otrais lielākais skaits talkas pastāvēšanas vēsturē.
Ņemot vērā ierobežojumus, cilvēki bija aicināti darboties vienatnē vai ģimenes lokā, un, visticamāk, ne visi savas talkas reģistrēja oficiāli. Turklāt talkas maisus varēja arī saņemt veikalu “Maxima” tīklā, tāpēc lielāka skaidrība, cik varētu būt solo talcinieku, būs pēc informācijas apkopošanas par maisiem, kurus iedzīvotāji saņēma “Maxima” veikalos. Sākotnējā informācija vēsta, ka visliekākais pieprasījums pēc tiem bijis Kurzeme un Vidzemē.
Cēsu novada pašvaldības Lielās talkas koordinatore Signe Ķerpe stāsta, ka novadā oficiāli pieteiktas 17 talkas vietas, talciniekiem izdalīts 501 maiss: “Taču paveikts ir vairāk, jo zvanīja cilvēki, kuri bija paņēmuši maisus “Maxima” veikalos un vēlējās noskaidrot, kur tos atstāt, kad būs pielasīti. Maisu savākšanu veiks uzņēmums “ZAAO”, tas prasīs kādu laiku, tāpēc cilvēkiem nevajadzētu satraukties, ka vakar vai šodien maisi nav aizvesti.”
S. Ķerpe izsaka cerību, ka talkas atstāj paliekošu ietekmi uz vides tīrību, lai arī cilvēki turpina mēslot dabā, savākts tomēr tiek vairāk,vide kļūst tīrāka. Lielās talkas koordinatora amatā viņa bija pirmo reizi, tāpēc esot patīkami pārsteigta par iedzīvotāju tik lielu iesaisti: “Pārsvarā tika pieteiktas individuālās vai ģimenes talkas, arī dažas kolektīvās. Lielā talka pavisam noteikti ir iedvesmas un pozitīvisma pilna sabiedriskā kustība!”
Cēsis par vietu, kur darboties, izvēlējās arī Turcijas vēstniecība, starp talciniekiem bija arī vēstniece Gilsune Erkula. Vēstniecības darbinieki vēlējās sakopt kādu teritoriju, kas neatrodas pārāk tālu no Turku kapiem, un darbojās Mūrlejas ielā, vācot atkritumus posmā no Gaujas ielas līdz Žagarkalna kempingam. Šie talcinieki norādīja, ka Lielā talka esot viena no latviešu tradīcijām, kas viņiem patīkot visvairāk. Darbs bijis lielisks piedzīvojums, varējuši izbaudīt Gaujas upes rāmumu, vienlaikus esot daļai no talkas.
Ieriķos, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Kumadas upes, gar kuru ved publiska, pēdējos gados bieži apmeklēta dabas taka, atrodas sena un ļoti apjomīga sadzīves atkritumu izgāztuve. Vairākas senas izgāztuves atrodas arī Melderupītes labā krasta apkārtnē, un Lielās talkas laikā bija plānots attīrīt teritoriju no atkritumiem. Tur darbi notika jau pērn, darāmā netrūka arī šogad.
Viena no talciniecēm Krista Lauberga stāsta, ka nelabvēlīgie laika apstākļi nav traucējuši, jo darbošanās galvenokārt meža aizvējā: “Ja strādā, to jau nemana, paveicām ļoti daudz. Bijām gandrīz desmit cilvēki, strādājot astoņas stundas, satīrījām trīs nelegālās izgāztuves, kas tur izveidotas pirms gadiem pārdesmit. Patīkami, ka īpašumus iegādājas cilvēki, kuri ieinteresēti teritoriju sakopt, to paši dara arī ikdienā, talkas laikā pieaicinot kaimiņus, radus. Talka svarīga tāpēc, ka var saņemt maisus un atkritumus aizved bez maksas. Mums iedeva 139 maisus, visi tika pielasīti pilni, vēl riepas, citi lielāki atkritumi. Apmēram tikpat lielā apjomā savācām arī metāllūžņus. Katrā ziņā apjoms iespaidīgs, bet tagad ir patīkami skatīties uz rezultātu. Un galvenais, ka šī vieta vairs netiks piedrazota.”
Lielā talka ar skatu nākotnē notika Raunā, kur biedrības “Hestia Rauna” dibinātāja Zane Zaiceva aicināja sakopt vietu Dzirnavgravā. Tika vākti atkritumi, pērnās lapas, sausie zari, veikti citi darbi, lai attīrītu vietu, kur jau vakar sākās projekta “Dzirnavgravas kāpņu komplekss” realizācija, ko īsteno biedrība.
“Konkrētajā vietā sestdien strādāja kādi desmit talcinieki, bet darbi notika arī citās vietās, jo Dzirnavgrava aizņem 14 hektārus. Iecerētos darbus paveicām, bet tur vēl darāmā netrūkst. Šoreiz bijām plānojuši sakopt vietu, lai tūlīt varam sākt projektu par kāpņu atjaunošanu. Tās bija tik katastrofālā stāvoklī, ka jānojauc. Vakar sākās pāļu urbšana jauno kāpņu būvei. Atjaunosim kāpnes, kas būs pirmais solis, lai šī vieta kļūtu arvien sakoptāka. Šī bija lieliska talka, kurā cieši sadarbojās iedzīvotāji, biedrība “Hestia Rauna” un pašvaldība. Talkā nāca arī Raunas novada pašvaldības darbinieki, tikai strādājot citā dienā, lai nebūtu šī pulcēšanās. Kopā paveicām ļoti daudz. ”
Talkas notika vai ikkatrā Latvijas novadā. Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme atzīst, ka ir gan pārsteigta, gan gandarīta, cik liela ir iedzīvotāju atsaucība, īpaši pašreizējos apstākļos: “Acīmredzot cilvēki ir noilgojušies pēc aktivitātēm, kopā būšanas un pozitīva noskaņojuma, ko talka pavisam noteikti nodrošina. Man jāsaka milzīgs paldies mūsu koordinatoriem visās Latvijas pašvaldībās par viņu paveikto lielo darbu, taču vislielākais paldies visiem talkotājiem. Bez cilvēkiem, kuriem rūp mūsu zeme, lai tā būtu skaista, zaļa un sakopta, nebūtu arī Lielās talkas.
Komentāri