Sestdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Ādolfs, Ilgonis

Ezers jāaprūpē, zivju krājumi jāpapildina

Jānis Gabrāns
Zivis Ruckaa 1

Jau ilgus gadus Anatolijs Zaļais ar ģimeni rūpējas par viņiem piederošo Ruckas ezeru.

Galvenās rūpes par makšķernieku ērtībām, lai vienmēr labā stāvoklī laipas, ja ir vēlme makšķerēt no tām, lai ir atpūtas vietas, namiņi, un, protams, lai ezerā būtu zivis, jo tieši labs loms vilina makšķerniekus.

Šajās dienās Anatolijs ar dēliem Jāni un Kasparu gādāja, lai zivju krājumi ezerā būtu vēl lielāki. Vispirms tika ielaisti 4000 zandartu mazuļu, kuriem vēl pāris gadu jāpaaugas, bet vakar tiem pievienojās aptuveni 700 kilogrami divgadīgu karpu. Anatolijs    saka, ka tās jau uzreiz ir ķeramas, pēc ziemas pavasarī būs vēl brangākas: “Karpas nāk no audzētavas Limbažu pusē, ar ko sadarbojamies jau daudzus gadus. Tur nolaiž dīķus, zivis saliek vannītēs, nosver, beram mašīnā un vedam šurp. Par zivju krājumiem regulāri jārūpējas, lai makšķernieki nevar sūdzēties, ka neko nevar noķert. Ielaižam gan karpas, gan zandartus, arī līdakas. Savulaik ezerā bija ielaisti arī sami, tagad tie ir izķerti, pēdējais noķertais bija ap astoņi kilogrami, bet vairāk gan nelaidīsim, jo tie pārāk ēdelīgi, dabū ciest citas zivis.”

Zandartu, līdaku krājumu papildināšanai var rakstīt projektus, lai piesaistītu finansējumu no Zivju fonda, kas arī tiek darīts, bet karpu, karūsu krājumi jāpapildina par saviem līdzekļiem. Anatolijs stāsta, ka zivju krājumus ezerā izpētījuši zinātnieki, atzinuši, ka karpu esot daudz, tās esot lielas, arī citu zivju netrūkstot. Taču krājumi tomēr jāpapildina, ja ne katru gadu, tad reizi divos trijos.

Anatolija dēls Jānis stāsta, ka darba pie ezera apsaimniekošanas netrūkst, ja grib darboties atbildīgi. Ik pa pāris gadiem jāpļauj niedres, ja to nedarīs, ezers arvien vairāk aizaugs.

“Tas ir samērā darbietilpīgs process, jo niedres jāpļauj tad, kad tās ir dzīvas,” stāsta Jānis. “Jā­nopļauj zem ūdens līmeņa, tad stublājā saiet ūdens un niedre nopūst. Pļaušana jāveic vecā mēnesī, tam tiešām ir nozīme. Ziemā virs ledus var pļaut, ja niedres izmanto māju jumtiem, jo tiek nopļauti sakaltušie kāti, pats augs no tā necieš.”

Šim darbam tiek nomāta īpaša pļaujmašīna, ko uzliek uz motorlaivas, bet vējainā laikā, un Ruc­kas ezers esot ļoti vējainā vietā, jāprot laivu noturēt, lai pļautu tieši tur, kur nepieciešams.

Jautāti, kad Ruckas ezerā makšķernieku visvairāk, viņi stāsta, ka maijā, kad sākas līdaku sezona un makšķernieki visu ziemu gaidījuši šo brīdi. Jūnijā esot klusāks, vasaras vidū interese atkal palielinoties, rudens pusē vairāk līdaku ķērāju, taču esot novērots, ka pēdējos gados makšķernieku skaits sarucis.

“Bija laiks, kad visas laipas bija pilnas pat darba dienās, tagad tik daudz tikai brīvdienās. Ie­spējams, daļa aizbraukuši strādāt uz citām valstīm, bet jaunieši vairs ne pārāk grib ar to nodarboties, varbūt trūkst pacietības,” saka Anatolijs.

Viņš arī atklāj, ka šoruden līdakas ķeroties slikti ne tāpēc, ka to ezerā būtu maz. Tas esot konstatēts visā Latvijā, zivis esot ļoti mazkustīgas. Jautāti, vai iemesls meklējams karstajā vasarā, abi neizslēdz šo iemeslu, jo ūdens vienu brīdi esot bijis pat karsts, un tam, iespējams, bija sava ietekme ilgākā periodā.

Kaut arī vēl rudens, jau šajā dienās tiek pārbaudīti arī aeratori, lai ziemā nebūtu problēmas, lai tos varētu ieslēgt jebkurā brīdī, kad ūdeni nepieciešams bagātināt ar skābekli.

Pirms aeratoru iegādes meklēti daždažādi risinājumi, bargās ziemās nācies 24/7 režīmā uzmanīt, lai sūkņi strādā, papildināt degvielas krājumus, sūkņus pārvietot. Tagad aeratori nostiprināti, kabeļi pievilkti, viss vienkāršāk. Tiesa, ziemā elektrības rēķins esot ap 600 – 700 eiro mēnesī, šoziem, ņemot vērā augstās elektroenerģijas cenas, izmaksas, visticamāk, būs vēl lielākas.

“Bijuši daždažādi risinājumi, bet šis tomēr ir labākais no visiem,” secina A. Zaļais. “Kopš aeratori strādā, ziemās vairs nav bijušas problēmas ar zivju slāpšanu. Bet viss prasa darbu, izmaksas, un tā jau tikai liekas, ka ir vienkārši. Citos ezeros zivis slāpst arī karstās vasarās, mēs no tā esam pasargāti, te visu laiku pūš vējš, ja ezers viļņojas, tas pats sevi bagātina ar skābekli. Tomēr bijušas situācijas, kad drošības dēļ aeratorus esam slēguši arī vasarā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi