Pēckrīzes periodā ir parādījusies satraucoša tendence – lielie uzņēmumi atgriežas pie naudas atmazgāšanas pakalpojumiem, šodien žurnālistiem sacīja Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Čerņeckis.
Viņš atzina, ka pēc ekonomiskās krīzes ne tikai vidējie, bet arī lielie uzņēmumi pievērsušies ēnu ekonomikai. Turklāt tie ir uzņēmumi, kas legāli darbojas un kuros strādā simtiem darbinieku.
Šie uzņēmumi var strādāt arī “tīri”, bet tie izmanto naudas atmazgāšanas pakalpojumus, maksā aplokšņu algas un slēdz fiktīvus līgumus, lai iegūtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu, teica Čerņeckis.
“Lielajiem uzņēmumiem nevajadzētu atgriezties pelēkajā ekonomikā,” norādīja policists, uzsverot, ka aplokšņu algas ir tā nauda, kas ir iegūta nelikumīgā, noziedzīgā veidā.
“Viņi visi ir šādā tādā veidā izkrāpuši PVN un mēģinājuši legalizēt šo naudu, iepludinot atpakaļ biznesā,” teica pārvaldes priekšnieks.
Runājot par ēnu ekonomikā esošajiem uzņēmumiem, viņš pastāstīja, ka ir kompānijas, kas Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā nonāk pat divas reizes gadā, un ar šādiem grupējumiem ir jāsastopas gadu no gada. Tāpēc pārvalde vēlētos, lai ir bargāki sodi šādiem uzņēmumiem.
Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta apkopoto informāciju šā gada deviņos mēnešos ir legalizēts 3161 darba ņēmējs, papildus ir aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 355 800 latu apmērā. Darba devēju tematisko pārbaužu laikā piemēroti naudas sodi 49 800 latu apmērā, nodokļu auditu rezultātā papildus aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda 885 200 latu apmērā.
LETA
Komentāri