Valmieras cietumā vakar pakāries kāds par zādzību apcietināts vīrietis un tas šogad ir otrais pašnāvības gadījums Latvijas ieslodzījuma vietās, šodien žurnālistiem pastāstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte.
1975.gadā dzimušais vīrietis apcietinājumā atradās kopš janvāra. Agrāk bijis tiesāts, bet cietumā nonācis pirmo reizi.
Viņš atradies vienā kamerā kopā ar vēl četriem vīriešiem, bet plkst.14.50 pārējie izvesti no kameras, un apcietinātais izmantojis šo brīdi, lai izdarītu pašnāvību. Jau plkst.15 cietuma darbinieki viņu atraduši pakārušos. Uz notikuma vietu izsaukta policija un nozīmētas ekspertīzes.
Šogad šī bija jau otrā pašnāvība Latvijas cietumos. Katru gadu kopumā Latvijas cietumos notiek sešas līdz septiņas pašnāvības.
Savukārt Puķītes vietnieks Māris Stivrenieks norādīja, ka šobrīd Latvijas cietumos atrodas 230 personas ar tieksmi uz pašnāvību.
Stivrenieks apgalvoja, ka ar šiem ieslodzītajiem tiek ļoti daudz strādāts, taču arī psihologiem ir milzu slodze, proti, uz katru psihologu ir ap 300 līdz 400 ieslodzīto. IeVP priekšnieka vietnieks skaidroja, ka ir ļoti grūti konstatēt atsevišķu ieslodzīto tieksmi uz pašnāvību. Lielā daļā gadījumu to var uzzināt tikai no paša cilvēka, kad viņš par šo savu nodomu kādam izstāsta.
Puķīte informēja, ka ieslodzījuma vietās dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā arī dabīgā nāvē, ik gadu nomirst aptuveni 30 cilvēku. Lielai daļai noziedznieku veselība ir sabojāta jau pirms nonākšanas cietumā, vēl daudzi nepakļaušanās dēļ tiek savainoti aizturēšanas laikā. Tāpat daļa ieslodzīto sirgst ar dažādām grūti ārstējamām vai pat neārstējamām slimībām. Runājot par pašnāvībām, IeVP priekšnieks atzina, ka “tā, protams, ir problēma, bet gribu uzsvērt, ka neviens no šiem gadījumiem netiek ne noklusēts, ne slēpts.” Viņš atzīmēja, ka par katru cietumā izdarītu pašnāvību tiek sākts kriminālprocess, un pēdējos gados nevienā gadījumā izmeklēšanas gaitā nav atklājies, ka ieslodzītā nāve ir iestājusies kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Puķīte norādīja, ka pašnāvību un arī dažādu pārkāpumu skaits cietumos samazinātos, ja kameras aprīkotu ar videonovērošanas sistēmām. Tas gan nav nekāds jaunums, jo atsevišķos cietumos vairākās telpās videonovērošanas kameras jau esot uzstādītas. Šogad tās iecerēts uzstādīt vēl divos cietumos, bet, protams, ne visās kamerās.
IeVP priekšnieks sacīja, ka, pirmkārt, tiek investēts tajos cietumos, kurus tuvākajos gados noteikti neslēgs. Lai aprīkotu ar videonovērošanas sistēmām visas Latvijas ieslodzījuma vietas, vajadzētu ļoti daudz finanšu līdzekļu. Puķīte atturējās minēt, cik tieši daudz naudas šim mērķim būtu nepieciešams, bet skaitlis noteikti esot rakstāms “ar sešām nullēm”. Jau ziņots, ka 21.februārī Rīgas Centrālcietumā pakāries dzimumnoziedznieks. Pašnāvību izdarījušais 1964.gadā dzimušais vīrietis tika turēts apcietinājumā aizdomās par mazgadīgā izvarošanu. Iepriekš šis vīrietis trīs reizes tiesāts par līdzīgiem noziegumiem.
Pašnāvības tiek izdarītas ne tikai cietumos, bet arī policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 19.februārī Jelgavas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā atrasts pakāries 1975.gadā dzimis vīrietis.
Viņš bija aizturēts kriminālprocesa gaitā aizdomās par narkotisko vielu realizāciju un glabāšanu.
LETA
Komentāri