Otrdiena, 7. oktobris
Vārda dienas: Daumants, Druvvaldis

Gūst pieredzi Rēzeknē

Druva
17:36, 3. Jūn, 2013
Rezekne

Rēzeknes koncertzāles atklāšanas pasākums 30. maija vakarā bija veidots kā Latvijas mēroga notikums.

Par to liecināja

programma,

aicinot uzstāties

augstas raudzes māksliniekus – ērģelnieci Ivetu Apkalnu, pianistu Vestradu Šimku, Liepājas simfonisko orķestri un operas solistus, kā arī izveidojot Rēzeknes, Cēsu un Daugavpils apvienoto kori, lai

izpildītu A. Dvoržāka iespaidīgo skaņdarbu “Te Deum”.

Sabiedriskās televīzijas darbs, nodrošinot Latvijai tiešraidi no koncertzāles atklāšanas, bija uztverams kā vēstījums par jaunu vilni kultūras dzīvē.

Vērienīgo koncertzāļu būve Latgalē, Vidzemē un Kurzemē ir valsts pamudināts plāns pašvaldībām, lai tās radītu vēl nebijuša mēroga kultūras centrus, kuri ar laiku ieņemtu nozīmīgu vietu katrā no kultūrvēsturiskajiem novadiem. Pavasarī pēc tikšanās ar Cēsu domes vadību un kultūras darbiniekiem latgalieši, aizņēmušies Cēsu paraugu un izveidojuši pašvaldības aģentūru “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs”. Savukārt daudzfunkcionālo kultūras centru rēzeknieši nosaukuši par “Latgales vēstniecību “Gors””, ietverot domu, ka šajā vietā radīs un vēstīs Latgales stāstus. Namā, kas uzcelts Rēzeknes upes krastā, darbosies kultūras centrs, akustiskās koncertzāles, kinoteātris, izstāžu vietas, kā arī dzīvesvietas māksliniekiem, kas ieradīsies uzstāties.

Līdzās Rēzeknes koncertzālei uzcelts bērnu un jauniešu centrs. Ar neparasto arhitektonisko veidolu tas kļuvis arī par tūrisma objektu. Abas

pulcēšanās vietas apliecina, ar kādu vērienīgumu un mērķtiecību strādājusi Rēzeknes pašvaldība, lai pilsētu padarītu par kultūras un izglītības centru Latgalei, lai Rēzeknes prestižu celtu pilsētnieku acīs, apliecinot, ka tā ir laba vieta dzīvošanai.

Koncertzāles atklāšanu Latgales vēstniecība “Gors” ieskandināja ar Rēzeknes bērnu un jauniešu dziesmuspēli „Ķēniņmeita. Latgales pasaka”.

Režiju un scenāriju pēc pasakas “Kā duraciņš smīdināja ķēniņa meitu” veidoja rīdzinieki Uģis Brikmanis un Orests Silabriedis, mūzikas un aranžiju autori bija rēzeknieši Ilona Rupaine un Einārs Lipskis.

Ražīgā komponiste Ilona Rupaine, kuras aranžētās latviešu tautas dziesmas šovasar skanēs arī Dziesmu svētkos, tagad ir Rēzeknes koncertzāles mākslinieciskā vadītāja.

Atklāšanas koncertam bija

divas daļas. Rēzeknieši uzsver, ka gribējuši, lai klausītāji saskatītu Latgali un novērtētu kā trešo mirdzošo zvaigzni Latvijas vainagā. Uz skatuves kāpa gan trīsgadīgi bērni, gan ar

izpildījumu mirdzēja Latgalē dzimušie profesionālie mākslinieki Guntra Kuzmina (soprāns),

Krišjānis Norvelis (bass), Iveta Apkalna (ērģeles).

Atklāšanā no Vidzemes uzstāties bija aicināts Cēsu Pils koris, svētku viesu vidū bija Cēsu domes vadība un Cēsu kultūras dzīves organizatori.

“Koncertzāles ēka Rēzeknē

ir ļoti iespaidīga. Kā celtnieks redzēju, ka

nepieciešama pieslīpēšana, bet tie ir sīkumi tik lielai celtnei,” atgriezies no Rēzeknes, sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. “Pārliecinājos, ka ideja celt daudzfunkcionālu zāli ir pareiza. Atklāšanas vakarā vispirms uzstājās pilsētas amatierkolektīvi, otrā daļā bija simfoniskās mūzikas koncerts. Tas gan ir gaumes jautājums, vai tik atšķirīgs saturs ir ietilpināms vienā koncertā. Redzēju, ka cilvēki, kas Rēzeknē veidos koncertdzīvi, ir enerģijas pilni, taču,

vai koncertzāles darbību

atbalstīs valsts?

Finansējums noteiks, kādus

māksliniekus varēs uzaicināt un kādas būs biļešu cenas. Manuprāt, augstvērtīgai mākslinieciskai darbībai jāsaņem valsts finansējums, par saimnieciskajām lietām rūpēsies pašvaldība. Rēzeknei finansējuma

trūka jau atklāšanas koncertā, tāpēc Cēsu Pils kora došanos uz Rēzekni apmaksāja

Cēsu pašvaldība, jo mēs gribējām būt pārstāvēti šajā notikumā.”

Cēsu topošās koncertzāles direktors Juris Žagars no Rēzeknes atgriezies ar vairākām atziņām.

“Koncertzālē ir izcila akustika, par ko mēs tagad varam sapņot, jo ar akustikas izveidošanos ir kā ar bitēm, nekad iepriekš nevar zināt, kā būs. Varu tikai apskaust koncertzālei izraudzīto vietu un iespējas pie tās novietot daudz automašīnu. Rēzeknē redzēju, ja aicina viesus, kas mēros tālu ceļu,

pilsētā jānodrošina pilns serviss, sākot ar to, kā koncertzāli atrast, kur paēst pēc

ceļa, kur skatītāji var aiziet pēc koncerta

vai pat palikt pa nakti. Rēzekne pie tā vēl strādās, un mēs arī gūsim pieredzi. Vēl

pamanījām, ka lielajā zālē gaisa kondicionēšanas sistēma darbojas pārāk skaļi. Lai gan zālē atradās vairāk nekā tūkstoš cilvēku, kondicionētājus simfoniskajā koncertā

nācās izslēgt. Zālē drīz kļuva sutīgi. Rēzekniešu paraugs koncertzāles nosaukuma veidošanā mums nederēs. Manuprāt, svarīgi, lai nosaukums ir internacionāli pazīstams. Ārzemniekiem būs jautājumi – vai Latgale ir valsts, ja tajā ir vēstniecība. Taču doma ar nosaukumu celt reģiona iedzīvotāju pašapziņu ir laba. Rēzeknieši mums ir lielisks paraugs tam, kāds darbs jāpaveic, lai veiksmīgi iesāktos koncertzāles darbība.”

Cēsu Pils kora diriģente Evita Konuša: “Rēzeknē bijām divas dienas, bet tagad sajūta, ka bijām nedēļu, tik piepildīts bija laiks un viesmīlība, ar kādu latgalieši mūs uzņēma. Jau braucām ar lielu prieku. Koncertzāle pārsteidza ar apkārtnes plašumu. Par māksliniekiem padomāts līdz sīkumam, pat par to, lai katram sava mantu glabātava. Prieks bija dziedāt zālē, kurā akustika korim un orķestrim bija ideāla. Jutāmies gandrīz kā izredzētie, ka varējām uzstāties kopā ar Liepājas simfonisko orķestri – kolektīvu ar vārdu un kvalitāti. Bija vērts akadēmiskās mūzikas koncerta atlikušajā daļā stāvēt aizkulisēs, lai dzirdētu, kā spēlē pianists V. Šimkus un ērģelniece

I. Apkalna. Par ideju, kā sarīkot koncerta pirmo daļu, arī

bijām sajūsmā, jo aktīvi

iesaistījās Rēzeknes pašdarbnieki. Mēs arī gribētu uzstāties Cēsu koncertzāles atklāšanā!”

Mairita Kaņepe

Komentāri

Tautas balss

Sludinājumi