Otrdiena, 7. oktobris
Vārda dienas: Daumants, Druvvaldis

Meklē un atrod savu īpašo ceļu

Druva
Valmiermuiza

Valmiermuižas pils parkā aizvadīts Jāņu ielīgošanas festivāls “Saulgriezis 2013”. Viens no tā iniciatoriem un rīkotājiem ir uzņēmējs, kā viņš pats sevi dēvē, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. Lasot un klausoties intervijas ar viņu, allaž pārsteigusi tā īpašā pieeja šim nebūt ne vieglajam biznesam.

“Valmiermuižas alus” ir viena no mazākajām un jaunākajām alus darītavām Latvijā, kas tirgū ienāca 2009. gada pavasarī. Ienākt alus tirgū, kur jau tā liels piedāvājums, bija drosmīgs solis, taču A. Ruņģis pierādīja, ka, atrodot savu īpašo nišu, to spēj. “Valmiermuižas alus” rada savu tēlu, īstenojot dažādus pasākumus,

festivāls “Saulgriezis” notiek

trešo gadu, ir kā viens no tiem.

A. Ruņģis stāsta: “Pirms trim gadiem, kad sarīkojām pirmo pasākumu, saņēmām pozitīvas atsauksmes, ka nepieciešams turpināt. Pērn bija jau plašāks pasākums, šogad tas pāraudzis par festivālu ar tirgošanos, Jāņu tradīciju godināšanu un, protams, kvalitatīvu mūziku.”

Var teikt, ka tieši kvalitāte raksturo A. Ruņģa uzņēmumu. Gan alus darīšanā, gan visās blakus nišās nav mazsvarīgu sīkumu, viss tiek izstrādāts, pārdomāts un kopā rada īpašo “Valmiermuižas alus”

zīmolu vai varētu pat teikt

– gaisotni.

A. Ruņģis, kuram ir liela pieredze mārketingā un zīmolu veidošanā, panācis, ka uzņēmums attīstās, pieprasījums pēc alus palielinās par spīti tam, ka tas ir dārgākais alus Latvijā. Un tas panākts, neieguldot klasiskajā reklāmā gandrīz neko. Kā alus darītavas saimnieks saka kādā intervijā, viņi ievēro principu – nekādas slaidrādes un agresīvas pārdošanas. Ja alus garšos, tas nonāks veikalu plauktos, bāros un restorānos. Ja alus negaršos, maza alus darītava nespēs uzbūvēt agresīvu klasisko mārketingu. Tāpēc vienīgais veids ir iedot pagaršot produktu klientiem.

Visam pamatā ir A. Ruņģa īpašā pieeja alum, kurš uzskata, ka svarīga ir šī dzēriena baudīšanas kultūra: “Nav svarīgi, cik daudz izdzert, svarīgi to baudīt – līdzīgi kā vīnu.

Uzskatu, ka alus latviešiem vienmēr bijuši svētki, rīkojot pasākumus, kā “Saulgriezis” un citi, gribam parādīt, ka uz svētku galda atkal vajag atgriezt alu. Cilvēkiem jāstāsta, viņi jāizglīto, ko arī cenšamies darīt. Mans tēvs reiz teica, ka alu cilvēki vienmēr baudījuši un vienmēr arī baudīs, tātad šī nozare vienmēr pastāvēs, mums tikai jāspēj sevi tajā kvalitatīvi pieteikt.”

Alus darītavas tapšanas stadijā, meklējot īsto alus šķirni, darītavas saimnieks rūpīgi pētījis alus vēsturi Latvijā. Tradīcijas un

vēsture skaidri pasaka, ka alus latviešiem bijis svētku dzēriens. Alus bijis goda vietā gadskārtās, tostarp Jāņos, un visos godos: kāzās, kristībās un bērēs. Alus bagātā vēsture parādījusi, ka nekas no jauna nav jāizgudro, vien jācenšas alum atdot svētku dzēriena gods. “Valmiermuižas alus” to dara, ne vien radot īpašas garšas alu, bet arī rūpējoties, lai viss ap to būtu pievilcīgi – vieta, attieksme, iepakojums, atribūtika.

Lai arī šis ir dārgākais alus Latvijā, darītavas saimnieks ir pārliecināts, ka īsti alus cienītāji netaupīs uz garšas rēķina: “Man bija pārliecība, ka ir alus cienītāji, kuri meklē un novērtē šo bagāto garšas buķeti, un viņiem nebūs žēl samaksāt par to nedaudz vairāk. Mūsu mērķpublika ir alus cienītāji, kuri no glāzes alus gūst lielāku baudījumu nekā no diviem litriem.”

Tā soli pa solim “Valmiermuižas alus” arvien vairāk un vairāk izplešas. Ne jau ražošanas platību ziņā, bet atrodot nišas, kas būtu saistītas ar alu, kur varētu izmantot alu un tā blakusproduktus. Pie alus darītavas atvērts krodziņš, kurā gandrīz visos ēdienos, sākot ar salātiem, uzkodām līdz pat desertam izmantots alus.

Vēl viena niša, kurā iesaistās “Valmiemuižas alus”, ir latviešiem tik zināmā pirtī iešana. Ja līdz šim alus bija dzēriens, ar kuru pēc pēršanās veldzēja slāpes, alus darītāji miestiņam pirtī iešanā paredzējuši vēl citu vietu, proti, sadarbībā ar Latvijas Pirtnieku savienību izveidota alus pirtnieku skola, kas reizi gadā rīko mācības par pirts procedūrām, kurās izmanto alu,

pērn izsniegti pirmie sertifikāti. A.Ruņģis: “Pieļauju, ka tie bija pirmie šādi sertifikāti pasaulē. Manuprāt, svarīgi to attīstīt, sadarbojies ar profesionāliem pirtniekiem, kosmetologiem, mūsu alus darītavas tehnologiem, lai stāstītu, kā alus procedūras ieviest pirts rituālā.”

Alus darītava pērn sadarbībā ar Valmiermuižas kultūras biedrību sāka kustību “Ar gardu muti Valmiermuižā”. Tie ir tirdziņi, kuros piedalās mājražotāji, kas gatavo

ko interesantu un garšīgu.

A. Ruņģis vērtē, ka interesanta un attīstāma joma ir tā sauktais gardēžu tūrisms, jo Latvijā ir daudz mājražotāju, kuri piedāvā interesantus produktus. Viņš šo tūrisma veidu saskata kā iespēju mazajiem ražotājiem palikt dzimtajā sētā un pelnīt, darot to, ko tiešām vēlas.

Alus nav iedomājams bez mūzikas, tāpēc arī festivālā bija lieliska mūzikas izvēle, sākot ar vietējo pašdarbības kolektīvu priekšnesumiem līdz etno mūzikas grupu koncertiem, ko sniedza grupas “AR-LA-AN”, “Laimas muzykanti”, “Folkvakars” un “Auļi”. Alus dzeršana vairāk gan saistās ar šlāgermūziku, bet A. Ruņģis arī šo nišu grib pacelt nedaudz augstākā līmenī, jo, viņaprāt, pie kvalitatīva alus jābūt arī kvalitatīvai mūzikai.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tautas balss

Sludinājumi