Lai arī kādas finansiālās grūtības piemeklētu Latvijas slimnīcas, gala cietējs no līdzekļu trūkuma slimnīcām galu galā ir pacients, sarunā norādīja SIA “Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts.
Ņemot vērā to, ka medicīniskais personāls nepārtraukti strādā ar pārslodzi, daļu neizbēgami skar “izdegšanas sindroms”, turklāt atalgojums nav ne tuvu adekvāts padarītajam, nav izslēgts, ka pacientu saņemtā aprūpe atsevišķos gadījumos var neatbilst iedzīvotāju prasībām, jo mediķiem vairs nav ne laika, ne spēka veltīt papildu laiku pacientiem, atzina Kniksts. Jau ilgstoši, neatkarīgi no tā, vai ir gripas periods vai tā saucamais “mierīgais laiks”, Cēsu klīnikas darbinieku kolektīvs strādā maksimāli, pārsvarā ar pārslodzi. “Bet visam jau ir robežas. Arī braucot ar mašīnu ar pilnu gāzi, kaut kad tas motors nokūpēs,” salīdzinājumu aģentūrai LETA minēja Kniksts. Viņš arī norādīja, ka it īpaši kolektīvam nākas strādāt virsstundas atvaļinājumu laikā.
Slodze darbiniekiem esot neiedomājama. Stacionāra darbs notiek ar aptuveni divu mēnešu pārstrādi, arī ambulatoro pakalpojumu saņemšanai cilvēki gaidot garās rindās. Kā norādīja Kniksts, problēma ir arī tajā, ka atsevišķu speciālistu slimnīcai nemaz neesot. Nesen pensijā aizgājis ausu, kakla un deguna ārsts, taču speciālistu, kas būtu gatavs strādāt Cēsu klīnikā, neesot tik viegli atrast.
Aģentūrai LETA Kniksts arī norādīja, ka nebrīnās par to, ka jaunie speciālisti nevēlas strādāt slimnīcā, kas ir ārpus Rīgas, vai pat reizēm aizbrauc strādāt uz ārzemēm, kur par to pašu darbu iespējams saņemt ievērojami augstāku atalgojumu. Kā iemeslu Kniksts minēja to, ka veselības aprūpes nozares budžets ir viens jautājums, bet iekšējais līdzekļu sadalījums – kas pavisam cits.
Ja plānots aptuveni 7 000 000 latu atvēlēt veselības nozarei, bet vien 1 500 000 latu slimnīcām, no kuriem aptuveni 80% tiks novirzīti Rīgas slimnīcām, tad iestādēm, kas paliek reģionos, īsti iespēju nodrošināt labvēlīgu darba vidi nemaz nevarētu būt, apgalvoja Kniksts. “Mēs esam atstāti tādā kā pabērna lomā, viņš atzina. Rezultātā cieš mediķu atalgojums, kā arī iestādes materiāltehniskās bāzes nodrošinājums.
Cēsu klīnika pēdējos gados bijusi spiesta ņemt kredītu bankā, kā arī uz darbaspēka atalgojuma rēķina ietaupīt līdzekļus, lai varētu iespēju robežās atjaunot materiāltehnisko bāzi un iekārtas vispār darbotos, tādējādi nepakļaujot riskam pacientu veselību, norādīja Kniksts. Mediķu atalgojuma jautājums ir viens no sāpīgākajiem faktoriem arī Cēsu klīnikas darbiniekiem, apstiprināja iestādes vadītājs. Lai arī šogad izdevies atrast “dažus latus”, ko pielikt darbiniekiem pie algas, tomēr tie situāciju neglābjot un joprojām atalgojums nav pielīdzināms padarītajam.
Jau ziņots, ka 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasījuši nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram. Vēstuli parakstījuši Liepājas, Jelgavas, Ziemeļkurzemes, Jēkabpils un Daugavpils reģionālo slimnīcu vadītāji, kā arī Vidzemes, Kuldīgas, Tukuma, Jūrmalas, Ogres rajona un Dobeles un apkārtnes slimnīcu vadītāji. Ar parakstu atbalstu vēstulē teiktajam paudis arī Cēsu klīnikas vadītājs un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle.
Vēstulē teikts, ka situācija Latvijas veselības aprūpes nozarē ir kritiska un nepieciešams adekvāts finansējums, lai apmaksātu visās slimnīcās faktiski veikto ārstniecības darbu, kā arī palielinātu veselības aprūpes tarifus, lai tie atbilstu šā brīža tirgus cenām.
“Gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2013.gads ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai,” teikts vēstulē.
Tālāka slimnīcu optimizācija vai slimnīcu efektīvāka pārvalde nav iespējama, uzskata slimnīcu pārstāvji. Piemēram, nav iespējams dzīvē realizēt tādu kvalitātes kritēriju kā ārstēšanās laika minimizēšana slimnīcā, jo tas ir pretrunā ar iedzīvotāju veselības uzlabošanu un uzturēšanu un noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas.
Slimnīcu vadītāji arī pauž sašutumu par finanšu līdzekļu sadalījumu starp slimnīcām un uzskata, ka tas ir nevienlīdzīgs. “Jau vairākkārtīgi esam lūguši Veselības ministriju ieviest finansēšanas principu, kas balstīts uz godīgu un vienlīdzīgu finansējuma sadali atbilstoši iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu,” uzsvērts vēstulē.
Slimnīcu vadītāji norāda uz nepieciešamību nekavējoties pārrēķināt pakalpojumu tarifus, kas nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. “Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne medikamentu cenu pieaugumi, tai pašā laikā valsts iestādei Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienestam tiek katru gadu kompensēts gan nobraukto kilometru deficīts, gan elektroenerģijas, gan citu izdevumu pieaugums, kā arī atkārtoti remonti,” pausts vēstulē.
Slimnīcu pārstāvji norāda arī uz citām nepilnībām, kuras varētu atrisināt papildu finansējums slimnīcu sektoram.
Veselības ministrija (VM) norāda, ka izprot situāciju veselības aprūpē un atzīst, ka jau vairākus gadus pēc kārtas finansējums veselības pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams. Kā aģentūrai LETA sacīja VM Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders, ministrija ir informējusi valdību par finanšu situāciju veselības aprūpē un lūgusi papildu finansējumu, tomēr valdība, lai gan atzinusi, ka veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams, šobrīd valsts budžetā ministrijas prasīto finansējumu nevar iezīmēt un nodrošināt. Atbilstoši 28.maijā valdības sēdē lemtajam, jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VM tiks izskatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finanšu pieprasījumiem.
Vēstule ir adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai, veselības ministrei un finanšu ministram.
LETA
Komentāri