
Tagad, jūlija sākumā, uzzinot centralizēto eksāmenu rezultātus, 12. klašu absolventi
mulst un lūdz skolotājus palīgā
“iztulkot” sertifikātos rakstīto.
Tas tāpēc, ka 2013. gadā vidusskolu,
ģimnāziju un tehnikumu audzēkņi
ir pirmie, kuri par parādītajām zināšanām nesaņem atzīmes, balles vai līmeņus, bet viņu zināšanu apjoms ir izvērtēts un atzīmēts procentos. Tāpēc, ieskatoties valsts izdotajos eksāmenu sertifikātos, absolventiem rodas virkne jautājumu un
viņi
tos uzdod skolotājiem.
“Jautājumi ir un būs
arī mums, pedagogiem, bet
cenšamies
skaidrot jauniešiem, izteikt zināšanu procentus līmeņos, kā vērtēja
iepriekšējos gados,” jauniešu problēmas ar jauno vērtēšanas kārtību komentē Cēsu 2. vidusskolas skolotāja Zane Kalniņa, piebilstot, ka valsts ieviestā vērtēšanas sistēma raisīs diskusijas arī pedagogiem. Par to tiks runāts rudenī, taču jaunieši atbildes grib saņemt tūlīt, tāpēc piektdien – sertifikātu izsniegšanas pirmajā dienā – Cēsu 2. vidusskolas skolēni ne tikai stāvējuši rindā (skolu absolvēja 90 jaunieši), lai lietišķi parakstītos par sertifikātu saņemšanu, bet
lūdza skaidrojumus par to, kas viņu trijos
sertifikātos
rakstīts par zināšanām latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā.
Arī iepriekšējos mācību gados, kad vidusskolu beidzēju prasmes eksāmenos novērtēja kādā no pieciem līmeņiem – no A līdz E, vērtējums tika izteikts arī procentos. “Tagad palikuši tikai procenti, bet jaunieši grib zināt, kāds
ir tiem
atbilstošais līmenis, jo līmenis viņiem vairāk saprotams,” uzsver skolotāja Zane Kalniņa. Jauniešiem paskaidrojumi bijuši nepieciešami arī par to, kas veido
vērtējuma procentus. Latviešu valodas eksāmenā atsevišķi vērtētas trīs prasmes –
valodas lietošanas pamatprasmes, teksta izpratne, tātad spēja
paust viedokli labā latviešu valodā, un trešā daļa
– tekstveide jeb, klasiski sakot, prasme uzrakstīt domrakstu.
“Pamatzināšanas latviešu valodā visiem ir, bet prasme veidot tekstu eksāmenā izrādījās klupšanas akmens. Mani kā latviešu valodas skolotāju, redzot uzrādītos procentus,
pārņēma smeldze. Eksāmenā angļu valodā skolēniem kopumā bija veicies labāk nekā latviešu valodā,” sajūtās dalās Zane Kalniņa. “Mēs jau zinām, kāda sērga ir internets. Tā lietošana iemāca izteikties aprautās frāzēs. Taču latviešu valodas eksāmenā bija dots teksts, kas jāizlasa, un par to jāprot izteikt savu viedokli, jāatbild uz jautājumiem, kas daļai jauniešu izrādījās par grūtu. Latviešu valodas eksāmenā galvenais nosacījums bija nevis prasme vienkāršoti izteikties, rādīt prasmi sarunāties, bet ar
izlasītiem faktiem un piemēriem no dzīves argumentēt savu viedokli.”
Cēsu Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Inese Lāce secinājusi to pašu, ka daļa skolēnu prasības svešvalodas eksāmena spējusi izpildīt labāk nekā latviešu valodas. “Jo eksāmenā dzimtajā valodā bija jāprot atrisināt arī piņķerīgas lietas, jāspēj atrast tekstā ieslēptas atbildes. Turklāt latviešu valodas eksāmena vērtēšana bija ļoti skrupuloza, eksāmenā bija viegli kļūdīties, ja neiedziļinās uzdevumā, kā analizējams teksts. Pie tam daļai jauniešu, arī beidzot 12. klasi,
ir grūtības formulēt domas
rakstītā formā. Viņi ir paaudze, kura maz lasa, ja lasa, tad visbiežāk īsus tekstiņus, nevis grāmatas.”
Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati liecina, ka jaunieši, kuri šogad kārtoja 12. klases eksāmenu, latviešu valodu vidēji apguvuši
par 55,70 procentiem. No 17986 eksāmenu kārtotājiem tomēr viens nav spējis eksāmenu nolikt. Tajā pašā laikā
vidusskolai paredzēto programmu angļu valodā jaunieši vidēji apguvuši par 54,71 procentu un neviens eksāmenā nav izkritis. Kādā svešvalodā likt eksāmenu – tā bija jauniešu izvēle. Tie 2610 skolēni, kuri izvēlējās krievu, bet 227, kuri izvēlējās vācu valodu, zināšanas bija apguvuši vēl labāk. Viņiem vidējais iegūtais procents bija – 64,17 krievu un 65,92 vācu valodā.
Daudz vājākas sekmes, apgūstot vidusskolas trīs gados
paredzēto apjomu, skolēniem Latvijā veicies matemātikā. Centralizētais matemātikas eksāmens bija jākārto visiem, neatkarīgi no klases vai skolas virziena. Vieni
mācījušies teicami, citi pavisam slikti, tāpēc ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2013. gada absolventi matemātikas apjomu
apguvuši tikai vidēji par 37,26 procentiem. 17777 jaunieši ieguva sertifikātu, bet 132 zināšanas bija nepietiekamas, lai sertifikātu saņemtu.
“Liela daļa mūsu absolventu domā par mācībām augstskolā,” par Cēsu 2. vidusskolas beidzējiem teic Zane Kalniņa, stāstot, ka šonedēļ augstskolās sākusies topošo studentu reģistrēšanās. “Kāda daļa absolventu gatavi braukt uz ārzemēm, lai strādātu vai arī gūtu jaunu pieredzi.”
Mairita Kaņepe
Komentāri