Cēsniece Audrone Dimitrijeva Cēsu pusē trenē mazos cēsniekus jāšanas sportā. Viņa strādā viesu nama “Laso” stallī, kur ir pieci zirgi.
Trenere stāsta, ka ar zirgiem patlaban nodarbojos kā vaļasprieku, lai gan iepriekš aizrāvusies ar jāšanas sportu.
“Piedāvāju bērniem iespēju apgūt jāšanu. Iemācu turēties zirgā, vadīt dzīvnieku un varbūt pārvarēt arī kādu nelielu šķērsli. Ik pa laikam ar labākajiem jaunajiem jātniekiem dodamies arī uz sacensībām, un tad tas ir prieks gan bērniem, gan viņu vecākiem. Ir meitenes, kuras jau zirga mugurā pārlec 50, 80 centimetru barjeras,” stāsta trenere un norāda, ka stallī ir viens labs sporta zirgs, bet tam vēl nav jātnieka.
“Ceru, ka ar laiku Cēsīs izaudzināsim jaunus un perspektīvus jātniekus. Pagaidām visjaunākā mazā sportiste ir mana mazmeitiņa Tīna, kurai ir tikai seši gadi, bet viņa jau braši turas zirga mugurā, kopā ar zirdziņu veic riksīti un aulekšus,” stāsta Audrone. Viņa stāsta, ka ikdienā trenēties pie viņas nāk ap 11 cēsniekiem. Ziemā bērnu skaits treniņos sarūk līdz sešiem, septiņiem.
“Bērniem mācu, ka zirgs nav mašīna, kuru var paņemt un nolikt malā, kad vajag vai apnīk. Pēc pastaigas vai izjādes zirgs jāsakopj, jānomazgā vai jāpabaro. Bērni mācās atbildību un rūpes par dzīvnieku. Turklāt tā ir iespēja bērniem brīvo laiku pavadīt svaigā gaisā, nevis mājās pie televizora vai datora,” saka Audrone. Viņa uzsver, ka darboties ar zirgu nevar jebkurš katrs, bērnam ir jābūt uzņēmīgam un drošam, spēcīgam raksturā.
“Pie zirga jāpierod. Un dzīvnieks jūt, ja cilvēks ir vājš, viņš to neciena. Ir bijis tā, ka cilvēks sēž zirga mugurā, bet dzīvnieks nekustas ne no vietas. Arī mazmeitiņa no sākuma raudāja un teica, ka zirgs viņu neklausa, bet beigās Tīna tika galā labi,” saka zirgu trenere un neslēpj cerību, ka, iespējams,
nākotnē Cēsīs un apkārtnē izaugs jauna sportistu paaudze un zirgi būs redzami daudz biežāk nekā līdz šim.
Liene Lote Grizāne
Komentāri