Cēsu uzņēmējdarbības vidē dominē vidējie un mazie uzņēmumi, kas ir labs apliecinājums
cilvēku uzņēmībai. Viņu vidū arī cēsnieks Inguss Kampenuss, kurš savu arodu pārvērtis biznesā, izveidojot uzņēmumu “Kampenuss Furniture”.
Beidzis Cēsu arodskolu kā mēbeļu galdnieks, tad vairākus gadus strādājis dažādos uzņēmumos, kur, kā pats atzīst, guvis lielu pieredzi. Sākoties krīzes laikam, kad uzņēmums, kurā viņš strādāja, beidza pastāvēt, Inguss uzsāka savu ceļu kā individuāla darba veicējs, gatavoja mēbeles radiem, paziņām, iegūstot arvien plašāku klientu loku. Pirms gada viņam piedāvāts īrēt telpas, darbagaldus, piedāvājums bija izdevīgs, un darbību sāka “Kampenuss Furniture”.
“Krīzes laikā bija jāņem visi pasūtījumi, ko cilvēki gribēja, to gatavoju,” stāsta uzņēmējs. “Strādāju ar melnu muti, lai tiktu ar visu galā. Tagad vairs negribas ņemt visu pēc kārtas, tāpēc vairāk strādāju pie produktiem, ko vēlos ražot vairumā. Izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas arhitektiem Reini Saliņu un Andri Dzeni. Viņi izstrādā produktus, testē, un es esmu ražotājs. Viens no tādiem projektiem ir velosipēdu stūres no koka un alumīnija, kas tiek izplatītas dažādās valstīs. Visu gatavojam paši, salīmējam koku ar alumīniju, izfrēzējam, noslīpējam, nopulējam.
Viss sākās brīdī, kad mani atrada bijušais pamatskolas klases biedrs Reinis Saliņš. Sākām runāt par stūrēm un riteņu turētājiem, viņš redzēja kvalitāti, ko nodrošinu, tas apmierināja, un sākās sadarbība. Ražojam vairāku veidu stūres, izstrādāti un top velosipēdu turētāji, ko pieliek dzīvoklī pie sienas, tajā iekarina riteni, lai tas nemaisītos pa kājām. Sadarbība attīstās, dzimst jaunas idejas, ko ceram realizēt.”
Taču neatņemama ir mēbeļu gatavošana, kas ir Ingusa sirdslieta, un tāpēc top tiešām lieliski darbi. Nesen ar viņa ražotām mēbelēm iekārtots dzintara izstrādājumu veikals Melngalvju namā Rīgā. Veikumu ļoti atzinīgi novērtējuši ne tikai pasūtītāji, bet to slavējot arī veikala klienti.
“Patīkami saņemt tik labas atsauksmes. Tika ieguldīts liels darbs, pašam bija prieks par rezultātu, un, ja vēl citi to novērtē, gandarījums ir īpašs,” piebilst uzņēmējs.
Viņa darbu sarakstā ir greznas koka kāpnes, dažādas interesantas mēbeles. Rādot savu darbu portfolio, viņš saka, ka gribas tajā ielikt iespējami dažādākus darbus, jo – cik cilvēku, tik gaumju. Vienam vajag greznas mēbeles no masīvkoka, cits dod priekšroku minimālismam. Izstrādāti dažu mēbeļu varianti, kurus, kā saka Inguss, rādot tikai fotogrāfijās, jo attiecībā uz tām esot lielāki plāni.
Taču līdztekus greznām mēbelēm no masīvkoka, top arī tik ikdienišķas lietas, kā pannas lāpstiņas un koka karotes. Uzņēmējs stāsta, ka jau kopš skolas laikiem vienmēr tās gatavojis kā dāvanas, tāpēc gluži saprotams bijis lēmums ražot tās vairumā: “Cilvēkiem
patīk, viņi novērtē. Manuprāt, esmu atradis visērtāko un praktiskāko formu. Man patīk, ja karotes nav pārāk dziļas, ir parocīgas. Lai lāpstiņas būtu vieglas, bez liekas koka masas, acij tīkamas formas. Svarīgs arī koks, no kura tās gatavot. Katram kokam ir sava garša. Man patīk lietot ābeles koka lāpstiņas un karotes. Tai ir laba tekstūra, laba garša. Kad lietoju riekstkoka karoti, jūtu, ka tai ir sīvums.
Attiecībā uz šiem izstrādājumiem ir tālāki plāni, jo vēlmi tos tirgot izteikusi kāda Rīgas veikala īpašniece. Tagad strādāju pie uzņēmuma logo, noformējuma, iepakojuma, lai piedāvājums būtu zīmīgs. Kā teic zinātāji, apmēram 80 procentos gadījumu tieši no iepakojuma atkarīgs, vai konkrētais produkts tiks pirkts. Kad tas būs īstenots, no šiem izstrādājumiem varētu tapt arī kāds Cēsu suvenīrs, tikai atbilstoši noformēts.”
Lai arī šķiet, ka mēbeļu ražošanas joma ir plaši pārstāvēta, I. Kampenuss norāda, ka svarīgi atrast savu vietu,
tad var sekmīgi darboties. Protams, nozīmīgi esot arī daži citi aspekti, pirmām kārtām telpas darbam.
“Ja nebūtu piedāvātas šīs telpas, nevarētu ieceres realizēt. Nebija jāņem kredīts, lai tiktu pie telpām, iegādātos darbagaldus. Uzņēmējam svarīgi, lai nav stresa par bankas maksājumiem. Tas ļauj saglabāt mieru, nenobīties. Protams, reizēm gribas visu mest malā un kļūt par darba ņēmēju, bet tad dzirdu, ka cilvēki novērtē manu darbu, ka ir apmierināti ar rezultātu, un šīs emocijas atkal iedvesmo. Ja klienti paši nāk un vēlas, lai kaut ko izgatavoju, tas ir labs iedrošinājums. Tas liek domāt, ka šis man ir pareizais ceļš. Jāsāk tirgu iekarot ar mazām lietām,
tad jau var iet tālāk,” uzsver galdnieks.
I.Kampenuss atzīst, ka ļoti patīk strādāt ar koku,
ja cilvēks dara to, kas patīk vislabāk, rezultāts vienmēr ir pozitīvs. Pa vidu, protams, ir tikšanās ar klientiem, līgumu slēgšana, materiālu sagāde, bet vislielāko gandarījumu sagādā tieši mēbeļu radīšanas darbs.
“Ļoti svarīgi darīt to, kas patīk. Interesanti, ka katrs pasūtījums ir atšķirīgs, katrs ir kā jauns izaicinājums. Jāsaprot, kā visu tehnoloģiski pareizi izveidot, lai labi kalpotu, jāmeklē dažādi risinājumi, un tas piešķir šim darbam to īpašo garšu. Visā procesā esmu iekšā, man tas svarīgi, jo dodu garantiju, man jābūt pārliecinātam, ka viss paveikts perfekti. Esmu diezgan pedantisks, bet šajā darbā citādi nevar, visam jābūt smalki un akurāti. Gan kvalitātei, gan termiņiem. Ja klientam apsolīts, ka pasūtījums būs gatavs konkrētajā datumā, cenšos no tā neatkāpties. Nevar sagrābties pasūtījumus, apzinoties, ka nevarēšu izpildīt. Man svarīgi tikties ar klientu, kurš vēlas gatavot mēbeles. Ir svarīga šī savstarpējā uzticība, jo viņš taču mani izvēlas arī kā cilvēku, ar ko sadarboties, un es to nedrīkstu pievilt,” saka uzņēmējs.
Kā Cēsu Profesionālās vidusskolas absolvents I.Kampenuss aicina praksē savā uzņēmumā puišus no šīs skolas. Tiesa, pieredze ar praktikantiem likusi izdarīt secinājumu, ka skolā puišus nesagatavo, kā vajadzētu. Daudz labāks rezultāts esot tad, ja praksē nākot puiši no pirmā vai otrā kursa, kuri vēl apzinās, ka neko nemāk.
“Bija praktikants, kurš strādā pie manis no pirmā kursa beigām, tagad viņš ir ceturtajā kursā, un varu teikt, ka esmu viņu apmācījis. Viņš iet visam cauri, saprot, cik tas grūti, sarežģīti, bet, ja tā ir viņa sirdslieta, puisis cīnās un attīstās. Tas, kurš atnāk pēc skolas, nav pareizi mācīts. Viņam liekas, ka viņš pabeidzis skolu, ir teicams speciālists, un vispirms
domā par atalgojumu. Pēdējo kursu audzēkņiem grūtāk likt saprast, kāda ir atbildība par uzticēto. Te neko nevar darīt pa roku galam, bet jāstrādā precīzi, pacietīgi, un retais tam ir gatavs,” secina uzņēmējs.
Jānis Gabrāns
Komentāri