Pašvaldības ir noraizējušās, ka līdz ar jaunu koeficientu ieviešanu mērķdotāciju sadalē pedagogu algām sāksies mazo lauku skolu slēgšana.
Izglītības un zinātnes ministrija šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Kultūras un izglītības komitejā iepazīstināja ar izstrādāto grozījumu projektu par mērķdotāciju sadales principiem un saņēma kritiku par slēptiem plāniem likvidēt mazās skolas. Pašvaldību pārstāvji pauda bažas, ka, ieviešot jaunu koeficientu skolu kategorijā, kur skolēnu skaits ir līdz 100 bērniem, pozitīvu ieguvumu nebūs un tieši pretēji – mazās skolas būs jāslēdz vai jāapvieno.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Svetlana Batare pašvaldību pārstāvjiem skaidroja, ka ministrijai, gatavojot grozījumus, izaicinošākais bija definēt, kas ir maza skola. “Tas ir pirmais solis, ka mēs mazajām skolām piemērojam koeficientu no 0,75 uz 1 no 1.septembra. Mēs esam sākuši soli uz mazo skolu atbalstīšanu. Bet darbs vēl ir jāturpina. Es nesaku, ka tas ir pēdējais, ar ko mēs nākam klajā, modelējot principu “Nauda seko skolēnam”. Mūsu mērķis ir šo principu maksimāli vienkāršot,” skaidroja ministrijas pārstāve. Viņa norādīja, ka patlaban vēl nav precīzas definīcijas, kas ir maza skola, taču attiecībā uz principu “Nauda seko skolēnam” ir noteikts, ka tie ir 100 bērni.
Tomēr uz šo skaidrojumu LPS komitejas locekļi norādīja, ka, diskutējot un domājot, kāda būs definīcija mazajām skolām, vairs nebūs mazo skolu, kam šo definīciju piemērot. Jau tagad mazajās lauku skolās bērnu skaits turpina samazināties un arī skolotāju skaits samazinās, jo skolotājiem nav finansiāli izdevīgi pāris dienas nedēļā mērot ceļu uz attālajām skolām, lai pasniegtu, piemēram, fiziku vai bioloģiju. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs norādīja, ka Rēzeknes novadā lielākā daļa skolu ir kategorijā zem 100, līdz ar to no atbalsta nebūšot labuma.
Bauskas novada pašvaldības pārstāve Aija Spriņķe aicināja līdz brīdim, kamēr nav izstrādāta mazo skolu programma, atstāt līdzšinējo kārtību, ka pašvaldības pašas sadala mērķdotācijas.
Tikmēr LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis aicināja atteikties no principa “Nauda seko skolēnam” un norādīja, ka patlaban tiek atbalstīti pensionāri, kuri var atļauties strādāt skolās, jo viņiem paralēli tiek maksātas arī pensijas. Viņš aicināja ministriju saprast, ka patlaban notiek virzība nepareizā virzienā un nevajag nevienam finansējumu atņemt, bet gan pielikt klāt.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi paredz mainīt slodzes koeficientus pedagogu algām. Piemēram, ir plānots sniegt finansiālu atbalstu pašvaldību pamatskolām, kurās skolēnu skaits ir 100, paaugstinot koeficientu no 0,75 uz 1. Ministrija skaidro, ka skolās, kur skolēnu skaits ir 100 un vēl mazāks, ar pašreizējo koeficientu nav iespējams nodrošināt pamatizglītības programmu īstenošanu.
Lai pasargātu skolas ar lielāku skolēnu skaitu no nepamatotas mērķdotāciju pārdales starp izglītības iestādēm, jānosaka, ka pašvaldība pārdala finansējumu tikai tādēļ, lai kādā no izglītības iestādēm nodrošinātu pedagogu darba samaksu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai zemākai mēneša darba algas likmei par izglītības programmā noteikto apmaksājamo stundu skaitu, nevis noteiktu visiem pedagogiem vienādas algas attiecīgajā pašvaldībā. Izglītības un zinātnes ministrija arī skaidro – lai nodrošinātu taisnīgu valsts budžeta līdzekļu sadali un novērstu pārāk lielu pedagogu darba samaksas diferenciāciju starp novadiem un republikas pilsētām, ir jānosaka lielāka pedagogu un skolēnu attiecība gan republikas pilsētās, gan arī novados, kur izglītības iestāžu tīkla sakārtošana vēl jāturpina.
Noteikumi paredz noteikt normētā skolēnu un bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi – novados tie ir 8,3 pret 1, bet republikas pilsētās – 10,5 pret 1. Bet teritoriālā blīvuma koeficientu paredzēts samazināt no 1,3 uz 1,2. Savukārt profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi skolēnu skaitam plānots piemērot koeficientu 1,2, programmās ar padziļinātu mūzikas apguvi – 1,3.
Grozījumi tapuši, jo ministrija ir izvērtējusi programmu koeficientus un secinājusi, ka dažas programmas var īstenot ar mazāku finansējumu, nekā noteikts līdz šim, savukārt citās – nepieciešams papildu atbalsts, sevišķi iekļaujošajā izglītībā.
LETA
Komentāri