Pasaules Veselības organizācija atzinusi Latvijas veselības aprūpes sistēmu par septīto efektīvāko Eiropā, tai pat laikā nozarei atvēlētais finansējums ir trešais zemākais 27 valstu vidū, ar šādu informāciju šodien žurnālistus iepazīstināja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
“Ja mēs varētu piepildīt savu veselības aprūpi arī ar finansējumu, līdzvērtīgu tam, kāds ir Čehijā, Austrijā, Nīderlandē vai Dānijā, mēs varētu pretendēt ne tikai uz septīto, bet arī uz trešo vai pirmo vietu,” sacīja Circene.
Ministre skaidroja, ka Latvijas veselības sistēma kļuvusi efektīvākā, jo tās darbs pēdējos gados būtiski optimizēts. Piemēram, slimnīcu skaits kopš 2008.gada ir samazinājies par 50% – no 78 līdz 39 slimnīcām, bet gultu skaits par 30% – no 16 907 līdz 12 111 gultām.
“Mēs esam saglabājuši pilna apjoma veselības aprūpi un būtiski efektivizējuši pacientu un finanšu plūsmu. Šobrīd vidēji valstī katrs otrais pacients, kas tiek atvests uz slimnīcu, tiek apkalpots ambulatori. Līdz ar to nauda, kas ir iztērēta, ir būtiski mazāka nekā tad, ja pacients nonāk stacionārā. Tas arī pacientam ir ievērojami draudzīgāks pasākums,” skaidroja ministre.
Lai gan sistēmā panākti uzlabojumi, finansējums nozarei joprojām ir nepietiekams. 2011.gadā valdības izdevumi veselības aprūpei bija trešie zemākie Eiropas Savienībā (ES), liecina “Eurostat” dati. “Ja mēs paņemam nost 50% pacienta līdzmaksājumu, kas ir divreiz lielāks nekā citur Eiropā, tad pilnīgi noteikti mēs esam pēdējā vietā,” datus komentēja veselības ministre.
Viņa piebilda, ka valdības izdevumi izglītībai pārsniedz vidējo ES rādītāju. Latvija ierindojas 16.vietā 27 valstu vidū, liecina “Eurostat” dati. Arī valdības izdevumi atpūtai, kultūrai un reliģijai pārsniedz vidējo ES rādītāju. Latvija ieņem 8.vietu. Tāpat arī izdevumi transporta funkcijām – 3.vieta.
Sarunās par 2014.gada budžetu VM apņēmusies panākt finansējuma pieaugumu nozarei, lai tas pakāpeniski sasniegtu vismaz vidējo ES līmeni – 5% līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Mēs nepretendējam kādam kaut ko atņemt, bet, ja finansējums tiek palielināts visām nozarēm proporcionāli, tad veselības finansējums ar katru gadu samazinās,” teica ministre. Viņa ir pārliecināta, ka 2014.gadā šāda tendence neturpināsies.
Kā ziņots, VM nākamā gada budžetā prasījusi papildu 72,4 miljonus latu.
Lai gan ministrija iesniegusi kopumā 33 jaunās politikas iniciatīvas, par absolūti prioritārām noteiktas trīs šādā secībā – ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam 2014.gadā nepieciešami papildus 24,9 miljoni latu, valsts galvoto kredītu apmaksas iekļaušana slimnīcu tarifā, kam tiek prasīti astoņi miljoni latu, un kompensējamo medikamentu budžeta palielināšana, kam nepieciešami 22 miljoni latu.
Kā aģentūrai LETA iepriekš atzinusi veselības ministre, VM pirmā prioritāte jauno politikas iniciatīvu sarakstā ir mediķu algu palielināšana, bez kā 2014.gadā iztikt nevar.
Bieži saskaroties ar argumentu, ka budžetā nav lieku līdzekļu, VM nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem tā papildināšanai. Ministrija rosinājusi piemērot akcīzes nodokli vairākām neveselīgu produktu grupām, tostarp pārtikas produktiem ar augstu transtaukskābju saturu, piemēram, palmu eļļai, margarīnam un sāļajām uzkodām.
Tāpat ministrija rosina palielināt akcīzes nodokli azartspēlēm, alkoholiskajiem dzērieniem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar saldinātājiem vai aromātisko vielu piedevām un tabakas izstrādājumiem.
LETA
Komentāri