Šogad trešajā ceturksnī saglabāsies labvēlīgi apstākļi nodarbinātības pieaugumam, tomēr augstais bezdarba līmenis reģionos tuvākajā laikā neizzudīs, vērtē “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš atzīmē, ka liela loma būs atbilstošai informācijas pieejamībai par darba vietām tuvākajā apkārtnē un iedzīvotāju iespējām un vēlmei tur nokļūt.
Komentējot jaunākos statistikas datus ar nodarbinātību, Gašpuitis atzīst, ka ekonomikas spēja uzturēt pozitīvās tendences turpināja atsaukties arī uz bezdarbnieku iespējām atgriezties darba tirgū. Rezultātā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo darba meklētāju rindas saruka par 16 800 un veidoja 11,4%. Vēl pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 13%, tādējādi viena ceturkšņa laikā Latvijas bezdarba līmenis ir paslīdējis zem eirozonas vidējā. Ekonomists sagaida, ka tas turpinās dilt arī trešajā ceturksnī. Gada beigās, noslēdzoties sezonālajiem darbiem, uz ziemas periodu izmaiņas kļūs mazāk aktīvas.
Lai arī statistikas dati par nodarbinātību kopumā atbilst tendencēm ekonomikā, nodarbinātība šajā laika periodā ir kāpusi mazāk jeb par 8800, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā puse no uzlabojuma. Tādēļ nelielu mulsumu rada ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums par 8000, atzīst ekonomists. Turklāt nav novērojams, ka iedzīvotājos ir pieaugusi skepse par izredzēm iegūt algotu darbu, jo, salīdzinot ar pirmo ceturksni, šādu iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 4400. Skaidrojums šādam pavērsienam var būt gan apsekojuma neprecizitātes, gan, iespējams, tiem, kam krīzes laikā bija nepieciešamība iesaistīties darba tirgū (studentiem, mājsaimniecēm u.c.) finanšu apstākļiem ģimenē stabilizējoties, interese par algotu darbu ir gājusi mazumā.
Statistika iezīmē arī darba samaksas kāpumu. Grupas īpatsvars, kas saņēma minimālo vai mazāku algu, otrajā ceturksnī ir sarucis. Savukārt nelielu, bet tomēr pieaugumu uzrāda visas pārējās grupas. “Tādejādi tā vai citādi ziņas par finansiālās situācijas uzlabošanos caur šo aptauju apliecina arī paši iedzīvotāji. Tādēļ neizbrīna arī vērojamā patēriņa aktivitāte,” rezumē ekonomists.
Kā ziņots, darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada otrajā ceturksnī bija 114 700 cilvēku, kas ir par 53 800 cilvēkiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā un par 16 800 mazāk nekā pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 11,4%, un gada laikā tas ir samazinājies par 4,9 procentpunktiem. 2012.gada otrajā ceturksnī tie bija 16,3%.
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir palielinājies par 1,4%, un to skaits bija 532 400 cilvēku. Pirmajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 524 400 iedzīvotāju.
Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, samazinājās darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk, savukārt neliels pieaugums ir vērojams darba samaksas grupās virs 200 latiem.
NOZARE.LV
Komentāri