
Šogad darbu meklē mazāk cilvēku nekā pērn, trūkst arī labu
aroda meistaru. To novērojuši
vietējie uzņēmēji, kā arī tie, kuri ikdienā strādā ar bezdarbniekiem.
Kafejnīcas “Cafe 2 Locals” vadītāja Jolanta Sausiņa norāda, ka bieži dažādos sludinājumos var manīt, ka tiek meklēti
viesmīļi, pavāra palīgi, kā arī pavāri. Viņa norāda, ka labus pavārus atrast mazpilsētā ir grūti. Savukārt no Rīgas atvilināt uz Cēsīm labus aroda meistarus ir gandrīz neiespējami.
“Ja runājam par pavāra palīgiem vai viesmīļiem, jāteic, ka darbā bieži vien iekārtojas labi un uzticami jaunieši. Cītīgi strādā tie, kuri ir izmācījušies profesiju, kas viņiem tīkama. Tie arī pienākumus veic rūpīgi. Grūtāk ir ar tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri, mazliet pastrādājuši, saprot, ka nevēlas šajā profesijā strādāt,” norāda J. Sausiņa. Uzņēmēja saka, ka daudzi darbaspējīgi cilvēki Cēsis ir pametuši, devušies strādāt uz lielākām pilsētām vai ārzemēm. Viņa arī norāda – nereti cilvēkiem liekas, ka darba ņēmēja algai vai pakalpojuma cenai mazpilsētā jābūt zemākai nekā lielajās pilsētās, taču uzsver, ka arī ārpus Rīgas cilvēki vēlas nopelnīt normālu atalgojumu, kā arī produktu cenas Latvijas reģionos neatšķiras.
“Domāju, šobrīd viegli nav ne uzņēmējiem, ne darba ņēmējiem. Katram ir savas vēlmes. Tāpat skaidrs, ka darba ņēmēji ir neapmierināti ar situāciju valstī, jo daudzi vēl arvien darbu dodas meklēt uz ārzemēm. Arī no mana paziņu loka daudzi ir aizbraukuši,” norāda J. Sausiņa.
Darbā iekārtošanas firmas SIA “Biuro” Cēsu nodaļas projektu vadītāja Larisa Kārkliņa, vērtējot situāciju nodarbinātības jomā, uzsver, ka šajā vasarā saņemts daudz mazāk darba meklētāju CV, kā arī pieprasījums pēc darba bija ievērojami mazāks nekā pērn. L. Kārkliņa vērtē, ka daļa darbaspējīgo cilvēku noteikti ir iekārtojušies darbā ārzemēs, bet daļa vasarā darbojas mazdārziņos vai piepelnās ogojot un sēņojot.
“Pēc uzņēmēju pieprasījuma ražošanas uzņēmumiem bieži tiek meklēti palīgstrādnieki. Nereti tiek meklēti darbinieki nevis pastāvīgam darbam, bet uz laiku. Tas nozīmē, ka daudzi uzņēmēji nepiedāvā pilna laika darbu,” norāda L. Kārkliņa un atzīst, ka šādas pat tendences vērojamas galvenajā birojā Rīgā.
L. Kārkliņa stāsta, ka Cēsu puses darba meklētāji pamazām pieraduši pie tā, ka darba līgums tiek slēgts nevis ar uzņēmēju, bet darbiekārtošanas firmu, kura palīdz atrast darbu.
“Kad pirms pusotra gada atvērām Cēsīs biroju, tas mazpilsētai bija kas jauns. Tagad jau ir darba meklētāji, kuri labprāt ar mums slēdz līgumus un ir apmierināti, ja darbs tiek piedāvāts nedēļai vai mēnesim.
Svarīgi, ka cilvēkiem alga tiek izmaksāta laikus, bez kavēšanās,” stāsta darbā iekārtošanas firmas SIA “Biuro” Cēsu nodaļas projektu vadītāja.
Par aktuālo darba tirgū stāsta arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāles nodarbinātības organizatore Iveta Liniņa. Viņa “Druvai” norāda, ka visu vasaru filiālē bija pieejamas dažādas vakances. Aktualitāte bijusi sezonas darbi, aktīvi meklēti pavāri, konditori, pārdevēji. Patlaban, tuvojoties mācību gadam, pieprasīti ir telpu uzkopēji mācību iestādēs, virtuves darbinieki, kā arī pedagogi.
“Vasarā ik mēnesi filiālē tika reģistrēti līdz četri desmiti vakanču. Turklāt piedāvāto darbu specifika bija dažāda, aktīvi sekojot līdzi piedāvājumiem, darbu atrast varēja,” komentē I. Liniņa un norāda, ka liela daļa bezdarbnieku ir aktīvi darba meklētāji un sev piemēroto vai vēlamo atrod. “Domāju, tie, kuri vēlas strādāt, darbu atrod ātri un to veic apzinīgi,” komentē NVA pārstāve.
Darbiniekus saviem spēkiem meklē arī vairāki tirdzniecības tīkli. Tā, piemēram, veikalos “Maxima” pat izvietoti plakāti, kuros cilvēkiem tiek piedāvāts darbs ne tikai Cēsīs, bet arī Rīgā, solot gan nodrošināt dzīves vietu, gan bezmaksas pusdienas, apmaksātu transportu uz darbu, nemaz nerunājot par stabilu atalgojumu un iespēju kāpt pa karjeras kāpnēm.
NVA Cēsu filiāles nodarbinātības organizatore Iveta Liniņa norāda, ka darba meklētājiem jābūt acīgiem, jo patiesi ne visas vakances tiek pieteiktas aģentūrā. Arī vairāki Cēsu puses uzņēmēji izmanto citas iespējas, kā paziņot par brīvajām darba vietām. Tā darbiniekus meklē arī mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.
“Turklāt vienmēr tiek runāts par darba meklētāju mobilitāti. Ne vienmēr vajag iedomāties, ka piemērots darbs ir tikai tas, kas atrodas līdzās mājām. Cilvēks var dzīvot vienā pilsētā, bet strādāt citā. Vai dzīvot laukos un strādāt pilsētā. Tas ir normāli, un daudzi darba meklētāji to arī saprot,” norāda I. Liniņa.
Liene Lote Grizāne
Komentāri