Veselības ministrijas (VM) piedāvājums paaugstināt akcīzes nodokli alum par 42% atstās negatīvu iespaidu gan uz industriju, gan nodokļa ieņēmumu struktūru, gan arī kopējo Latvijas ražotāju finansiālo situāciju, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere.
“Diskutējot par iespējamām akcīzes nodokļa likmju izmaiņām, jāpiekrīt jau iepriekš paustajam Ministru prezidenta viedoklim, ka jebkuras izmaiņas ir jāvērtē reģionālā kontekstā, ņemot vērā, vai netiek pārsniegtas kaimiņvalstu likmes, kas pretējā gadījumā draud ar paaugstināto nodokļu neiekasēšanu,” sacīja uzņēmēja.
Viņa arī norādīja, ka VM lēmums par “neadekvāti strauju un pēkšņu akcīzes nodokļa likmes paaugstinājumu alum” neizbēgami atstās negatīvu efektu, ņemot vērā kopējā alus tirgus stagnāciju un lejupslīdi. “Jāņem vērā arī fakts, ka Latvijā jau patlaban ir augsta akcīzes nodokļa likme alum – par 26% lielāka nekā Lietuvā,” sacīja uzņēmēja.
Viņa arī norādīja, ka jau šobrīd bezalkoholisko dzērienu segmentā Latvijas ražotāji nav konkurētspējīgi un nodokļu likumdošana ir attīstību bremzējoša.
“Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm un vienīgā Baltijā, kur par bezalkoholiskiem dzērieniem ražotājiem ir jāmaksā akcīzes nodoklis, turklāt būtiskā apjomā – 5,2 santīmi par katru dzēriena litru. Šogad progresīvu lēmumu pieņēma Dānija, samazinot akcīzes nodokļa likmi uz pusi kopš 2013.gada vidus un atsakoties no tā pavisam, sākot no 2014.gada. Tas notika tādēļ, ka tika konstatēts – nodokļa piemērošana nav sasniegusi nekādus sociālus vai veselības mērķus, tikmēr negatīvi ietekmējusi nozares darba vietu skaitu un kopējo ekonomisko vērtību,” sacīja Sietiņsone-Zatlere. Viņa sacīja, ka kopumā pēdējos gados kopējais Latvijas bezalkoholisko dzērienu tirgus jau tāpat ir stagnējošs, vairākās kategorijās pat krītošs.
“Kopumā bezalkoholisko dzērienu ilgtermiņa tirgus attīstības tendence pēdējos piecos gados ir negatīva. Pēc tirgus izpētes kompānijas datiem, kopējie bezalkoholisko dzērienu apjomi samazinājušies par 12%. Negatīva tendence raksturo arī sulu un sulu dzērienu tirgu, kur kopējais kritums pēdējos 4 gados pārsniedzis 10%. Cerams, ka Latvija sekos Dānijas piemēram, atsakoties no nepamatotā akcīzes nodokļa, un pārredzamā nākotnē segments sāks attīstīties, palielinot līdz ar to nozares darba vietas un kopējo ieguldījumu Latvijas ekonomikā, nevis gluži pretēji – turpinās paaugstināt jau tā absurdi izveidotā nodokļa likmes,” rezumēja “Cēsu alus” vadītāja.
Kā ziņots, šodien veselības ministre Ingrīda Circene (V) norādīja, ka, piemērojot akcīzes nodokli atsevišķām neveselīgo pārtikas produktu grupām, kā arī to straujāk ceļot tabakai, alkoholam un azartspēlēm, valsts budžets jau 2014.gadā varētu iegūt 33,7 miljonus latu.
VM ir izstrādājusi likumprojektu grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kurā skaidri apzinājusi, kādām produktu grupām akcīzes nodoklis būtu jāpaaugstina. Šodien likumprojekts tiks nodots Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.
VM rosina palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem no 5,2 latiem par 100 litriem uz 10 latiem par 100 litriem. Savukārt atsevišķu akcīzes nodokļa likmi piedāvā piemērot bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas satur vairāk nekā 15 miligramus kofeīna uz 100 mililitriem, tai skaitā enerģijas dzērieniem – 15 lati par 100 litriem.
Akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai VM piedāvā celt pakāpeniski. Piemēram, alum no 3,10 eiro (2,20 latiem) par 100 litriem līdz četriem eiro (2,83 latiem) 2014.gadā, pieciem eiro (3,54 latiem) 2015.gadā un sešiem eiro (4,25 latiem) 2016.gadā. Vīnam VM rosina palielināt akcīzes nodokli no 64,03 eiro (45 latiem) par 100 litriem līdz 71 eiro (50,30 latiem) 2014.gadā, 78 eiro (55,26 latiem) 2015.gadā un 86 eiro (60,92 latiem) 2016.gadā, raudzētajiem dzērieniem no 64,03 eiro (45 latiem) par 100 litriem līdz 71 eiro (50,30 latiem) 2014.gadā, 78 eiro (55,26 latiem) 2015.gadā, 86 eiro (60,92 latiem) 2016.gadā, un līdzīgi citiem alkoholiskajiem dzērieniem.
VM aprēķinājusi, ka akcīzes nodokļa celšana tabakas izstrādājumiem 2014.gada budžetā dotu papildus 12 miljonus latu, alkoholiskajiem dzērieniem – 13 miljonus latu, azartspēlēm – 1,7 miljonus latu, bet nodokļa piemērošana neveselīgajiem pārtikas produktiem – septiņus miljonus latu. Kā ziņots, Zemkopības ministrija (ZM) iebilst pret VM ierosinājumu ar akcīzes nodokli aplikt vairākas neveselīgu produktu grupas, tostarp pārtikas produktus ar augstu transtaukskābju saturu, piemēram, palmu eļļu, margarīnu un sāļās uzkodas.
“Es absolūti neatbalstu šādu ideju un tieši tā arī pateicu valdības sēdē. Apliekot sāli vai taukvielas ar akcīzes nodokli, mēs panāksim, ka daudzi pārtiku ražojoši uzņēmumi aizies projām no Latvijas,” intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacījusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Viņa brīdina, ka šādi var panākt “Ādažu čipsu” pārcelšanos, piemēram, uz Lietuvu. “Vai tas ir mērķis?” retoriski vaicā Straujuma.
Pēc ministres teiktā, pārtikas ražotāji ir gatavi un grib ražot tikai veselīgus produktus. “Ja vajag, var nomainīt palmu eļļu pret citu. Nozare to izdarīs. Tikai lai ilgtermiņā būtu zināms, kas ir veselīgi un kas ir neveselīgi,” sacījusi Straujuma. “Lai zinātnieki nosaka normas, un nozare tās ievēros! Kāpēc uzreiz jāuzliek nodoklis?” viņa piebilst.
NOZARE.LV
Komentāri