Otrdiena, 7. oktobris
Vārda dienas: Daumants, Druvvaldis

Kartupeļu raža padevusies

Druva
Mg 6549

Laikā, kad daudzi zemnieki vēl steidz kult labību, daži jau novāc kartupeļus. Augkopji par kartupeļu ražu nesūdzas.

Arī kartupeļiem, tāpat kā graudiem, šajā sezonā veģetācijas periods bijis īsāks. Daudzi kartupeļus stādīja vēlāk nekā pērn, bet sāka vākt agrāk. Kartupeļu rakšanu pamazām sākuši gan lieli audzētāji, gan piemājas saimniecības.

Agrīno šķirņu lauki gandrīz visiem jau novākti, patlaban galvenokārt rok vidēji vēlīno šķirņu tupeņus.

Kristīne Linde, kura saimnieko piemājas saimniecībā “Ilgas” Līgatnes pagastā, vērtē, ka kartupeļu raža būs laba. Bumbuļu esot mazāk, toties tie ir lielāki. Kartupeļu norakšanai nelielos apjomos tiek izmantots kratītājs, ja vajag norakt vairāk – izmanto kartupeļu novākšanas kombainu. “Tradicionāli pirmos kartupeļus ēdam jau jūlija sākumā,” viņa piebilst.

“Ilgās” kartupeļi tiek audzēti vairāk nekā četru hektāru platībā, raža tiek realizēta tiešā tirdzniecībā. K.Linde neslēpj, ka pircēji izvēlas iegādāties tuvākā apkaimē audzētus tupeņus, tāpēc klienti nav tālu jāmeklē. “Daļa kartupeļu jau nolasīta. Ir cilvēki, kuri izrēķinājuši, ka pašiem audzēt kartupeļus neatmaksājas. Tiem, kas piesakās, piegādājam kartupeļus mājās,” stāsta K.Linde, uzsverot, ka lielākā daļa izaudzētā tomēr paliek pašu saimniecības vajadzībām, iecienītas ir šķirnes 'Vineta', 'Mustang'.

Vaicāti par sausās vasaras ietekmi uz ražu, zemnieki atzina, ka dažos laukos tādēļ ir mazāka raža, taču kopumā ar izaudzēto ir apmierināti. “Sausums ietekmēja gan, taču vairāk bija jācīnās ar vabolēm. Citugad kādu daļu noraka mežacūkas. Par brīnumu, šogad kartupeļu laukā tās nenāca,” izteicās K.Linde.

Sēklas kartupeļu rakšana šonedēļ uzsākta arī Līgatnes pagasta zemnieku saimniecībā “Briežkalni”, kur saimnieko Ainārs un Rinalds Ciematnieki. Viņi prognozē, ka raža varētu būt nedaudz labāka nekā pērn.

R.Ciematnieks lēš, ka pērn šajā laikā sēklas kartupeļi jau būtu nolasīti, taču šogad ātrāk tos vākt nav bijis iespējams, jo sausuma dēļ bumbuļi nogatavojās vēlāk. “Sēklai vajag noteikta lieluma bumbuļus. Tagad pats galvenais ir laikus norakt kartupeļus. Ja pāraugs, sēklai nederēs,” teic R.Ciematnieks un pastāsta, ka daļai kartupeļu lauku šovasar mitruma bijis pietiekami, citos zeme bijusi sausa. Tas ietekmējis gan ražību, gan kvalitāti. Dažos laukos kartupeļi plaisā vai tiem ir kraupis.

“Briežkalnos”

audzē 'Saturna', 'Marlena', 'Verdi' un citu šķirņu kartupeļus, pavisam 140 hektāru platībā. Šoruden jānorok vēl 135 hektāri kartupeļu. Ražu piegādā uzņēmumam “Latfood”, kas ražo kartupeļu čipsus.

“Latfood” pērk bumbuļus 38 līdz 80 milimetru diametrā. Plānots, ka uzņēmums no kartupeļu audzētājiem šajā gadā pirks par 20 procentiem vairāk

nekā pērn, pavisam 13 500 tonnas. Tāpat “Latfood” savus audzētājus nodrošina ar īpašu čipsu ražošanai piemērotu sēklu, kur kartupeļiem ir 24 – 25 procenti liels sausnas daudzums (parasti 18 līdz 20 procenti). Savukārt otrs Latvijas kartupeļu pārstrādes uzņēmums SIA “Aloja Starkelsen” kartupeļus cietes ražošanai no audzētājiem sāks pirkt septembra sākumā.

Citi kartupeļu audzētāji ar ražas novākšanu gan nesteidzas un atzīst, ka sāks to tuvāko dienu laikā vai septembra sākumā. SIA “Līgatnes ābele” parasti stāda vidēji agrās un vidēji vēlās šķirnes. “Līgatnes ābeles” vadītājs Leonīds Likums un vairāki citi audzētāji apliecina, ka kartupeļu rakšana drīz sāksies. Viņš spriež, ka raža varētu būt pagājušā gada līmenī.

Sausā vasara daudziem kartupeļu audzētājiem radījusi bažas, taču rādās, ka pamata tām nav. Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule pastāsta, ka uzsākta sēklas kartupeļu 'Borodjanskij rozovij' un selekcijas kartupeļu rakšana. “Priecē, ka kartupeļi nav daudz plaisājuši, arī kraupis maz novērots,” viņa saka.

Lai gan kartupeļu platības Latvijā samazinās, tomēr aizvien esam vieni no lielākajiem šā produkta patērētājiem Eiropā. I.Skrabule atzīmē, ka Latvijā veiksmīgi izdodas arī realizēt saražoto, taču sēklas kartupeļu gan pietrūkstot, tāpēc tos nākas importēt. “Būtiski, ka mums ir divi lieli kartupeļu pārstrādes uzņēmumi, kur realizēt izaudzēto,” tā I.Skrabule.

Gaida Krūmiņa no kooperatīva “Zaļais grozs”, kas darbojas Amatas novadā, norāda, ka šobrīd kartupeļi tiek pieprasīti vien nelielos daudzumos. ” Maisiem vēl neviens nepērk. Cik veikali prasa, tik cenšamies piegādāt. Kooperatīva biedri pagaidām kartupeļus rok tik, cik var uzreiz pārdot,” viņa saka.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi