Otrdiena, 7. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

Dzelzceļa vietā labs ceļš

Druva
Slie U Ce

Dzelzceļa līnijā Rīga – Ieriķi – Gulbene vilcienu kustība nenotiek sen, jau pagājuši četri gadi, kopš demontētasdzelzceļa sliedes.

Pirms VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) pieņēma lēmumu veikt neizmantoto sliežu ceļu demontāžu un pārdot sliedes izsolē, uzņēmums skaidroja, ka Rīga – Ieriķi – Gulbene sliežu ceļu posmā kustība vairs nav iespējama sliktā sliežu ceļu stāvokļa dēļ. Gulšņi bija sapuvuši, sliedēm bija daudzi defekti, tās neatbilda vairs mūsdienu noslodzes prasībām. Turklāt slēgtās dzelzceļa līnijas sliedes, to stiprinājumus un citus elementus nereti arī mēģināja zagt.

Tagad, kad sliedes nomontētas, dzelzceļa līnijā Rīga – Ieriķi – Gulbene nekas vairs neliecina, ka tur kādreiz braukuši vilcieni. Caur mežu un pļavām vijas diezgan labas kvalitātes un labi pārredzams zemes ceļš, kuru ikdienā izmanto mežizstrādātāji vai vietējie iedzīvotāji, braucot ar divriteņiem vai pat auto.

“Druva” pa bijušā dzelzceļa līniju ar auto izbrauca posmu no Amatas līdz kādreizējai Meļļu stacijai Dzērbenes pagastā. Ceļa kvalitāte patiešām ir laba, lai gan problēmas ar laiku radīs tilti. Tie pamazām brūk kopā.

Ēkas, kas saistītas ar dzelzceļu, daļēji tiek izmantotas. Rāmuļu bijušās stacijas ēkā izveidoti vairāki dzīvokļi. Tur mīt arī Edīte Smilga, kura bilst, ka atminas gan to, kā ik dienu gar māju ducināja vilciens, gan to, kā pāris dienās sliedes tika demontētas. Viņa “Druvai” stāsta, ka patlaban no sliežu ceļa palikušas tikai atmiņas un zemes ceļš, kuru izmanto daudzi.

“Šis ceļš tiek izmantots. Vasarā pa to ar divriteņiem brauca pat tūristi no Kijevas. Pie mums viņi piestāja, uzpildīja ūdeni pudelēs un vēlējās arī pie bijušās dzelzceļa stacijas ēkas nofotografēties. Tāpat ar velosipēdiem te braukušas ķīniešu grupas, kā arī tūristi no Latvijas. Ziemā pa šo ceļu cilvēki vizinās gan ar sniega motocikliem, gan slēpo. Tā ka šis ceļš ir ļoti apdzīvots. Arī es pati ar automašīnu bieži izmantoju tieši šo ceļu. Tas ir labas kvalitātes, arī pašvaldība par to rūpējas, reizumis nogreiderējot. Tāpat šim ceļam uzmanību pievērš pašvaldības policija, kura ne retumis pārbauda šeit notiekošo,” stāsta E. Smilga un neslēpj, ka dzelzceļa demontāža viņai un daudziem, kuri dzīvoja sliežu tuvumā, bija smags pārdzīvojums.

“Dzīvoju šeit 34 gadus. Ar vilcienu daudzus gadus braucu uz darbu Siguldā. Bija tik ērti nokļūt arī uz Rīgu. Atceros, kā vasarā

no Amatas līdz Dzērbenes stacijai ar kaplīšiem rokās devāmies ravēt dzelzceļu. Un tad pienāca diena, kad līdzās stacijai piebrauca trīs moderni traktori un pāris stundās visu dzelzceļu nojauca. Mēs, Rāmuļu stacijas mājas iedzīvotāji, skatījāmies un raudājām,” stāsta rāmuliete un bilst, ka palicis prieks vien par to, ka bijušais sliežu ceļš neaizaug un to izmanto daudzi.

“LDz” pārstāvis Māris Ozols “Druvai” skaidro, ka bijusī dzelzceļa līnija juridiski vēl pastāv, jo demontēta tika tikai dzelzceļa sliežu klātne. Līdz ar to šī zeme un izveidotais ceļš, uzbērums joprojām pieder VAS “Latvijas dzelzceļš”.

M. Ozols norāda, ka “LDz” ir informēts, ka palikušais ceļš tiek izmantots un pa to pārvietojas gan vieglais un smagais transports, gan velobraucēji un kājāmgājēji. Viņš norāda, ka tas, nenoliedzami, nedaudz satrauc “LDz”.

“Par šo ceļu atbildam mēs, ja kaut kas nelāgs atgadīsies, tas notiks mūsu teritorijā. Taču nevēlos teikt, ka gribētu aizliegt jebkādu kustību uz šī ceļa. Esam atvērti visām pašvaldībām. Līdz šim ir izskanējis priekšlikums par veloceļa izveidi, kāda cita pašvaldība lūdza uz šī nomaļā ceļa organizēt džipu sacensības,” komentē M. Ozols un uzsver, ka “LDz” ir gatavs sadarboties ar pašvaldībām un rast pielietojumu bijušajai dzelzceļa līnijai.

Amatas novada domes izpilddirektors Māris Timermanis norāda, ka vēl Cēsu rajona padomes laikā pašvaldības izteica priekšlikumu

pārņemt zemi zem dzelzceļa sliedēm savā īpašumā. Toreiz “LDz” atbildēja, ka šī līnija paliks valsts īpašums.

“Domāju, tas nav nepareizi. Lai tas paliek valsts īpašums un, iespējams, mainīsies nākotnē valstī stratēģiskā virzība un uz uzbēruma kaut kas tiks veidots. Pieļauju, ka šobrīd varētu būt runa par nomas līgumu, vairākiem

novadiem kopā būtu jāizstrādā ideja, projekts, kā, piemēram, izmantot uzbērumu tūrisma veicināšanai. Taču pa posmiem šo gabalu gan dalīt nevajadzētu,” komentēja M. Timermanis, bilstot, ka, iespējams, vajag atgriezties pie kādreizējās idejas un vairākām pašvaldībām kopā veidot veloceļu.

Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi