
Iespējams, “Liepājas metalurga” krīzes dēļ, iespējams, citu iemeslu rezultātā, bet metāllūžņu bizness Latvijā šogad nedaudz sarucis. Tā atzina apjautātie uzņēmēji, tiesa, būdami komentāros diezgan skopi.
“Ir grūtāk strādāt, bet ikvienam jau savā biznesā jācīnās, lai noturētos,” teica uzņēmuma “Stingers Vidzeme” īpašnieks Artis Jurciņš. Tāpēc uzņēmums paplašinājis darbības zonu, atverot metāllūžņu iepirkšanas punktus Taurenē, Smiltenē, Rūjienā, Salacgrīvā un citviet.
Iespējams, kopumā lūžņu apjoms valstī samazinājies, jo visu šo laiku tie aktīvi nodoti, bet to daudzums nav neizsmeļams. Arī uzņēmuma “VAL.MET.A.” izpilddirektore Kristīne Apše atzīst, ka rosība nedaudz pierimusi. Viņa to saista ar to, ka pašreiz ekonomiskā aktivitāte valstī nav īpaši
augsta: “Ja kaut ko ceļ no jauna, investē ražošanā, tātad kaut ko arī jauc nost, veco met ārā, tā metāllūžņi rodas. Ja ražošanā neko neieguldīs, ekonomika neattīstīsies, nozare pastāvēt nevarēs. Mājsaimniecības nevar saražot tik daudz lūžņu.”
Uzņēmējs Renārs Sproģis, kurš šajā nozarē darbojas jau daudzus gadus, atzīst, ka nozari ietekmējusi arī “Liepājas metalurga” ķibele. Tās ietekmē metāllūžņu cena
kritusies, tā, iespējams, nav vilinoša, arī tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc apjoms sarucis.
Iespējams, zemās cenas ietekmējušas arī metāllūžņu zādzību mazināšanos. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Inga Kovaļevska atzīst, ka metāllūžņus zog visu laiku, taču pēdējā laikā nav dzirdēts par liela apjoma zādzībām. Pirms dažiem gadiem reģistrēti gadījumi, kad, piemēram, Priekuļu pusē no meža tika nozagti un nodoti lūžņos divi traktori, šāds liktenis piemeklēja arī ūdenstorni Veselavā.
“Pēdējā laikā situācija uzlabojusies, iepirkšanas punkti zina, ko drīkst pieņemt, ko nedrīkst, un tas arī tiek ievērots. Taču ir cilvēki, kuri kaut kur tos lūžņus atrod. Ja šādi
tiek iztīrīti meži, krūmi, savācot tiešām bezsaimnieku mantas, tas ir labi, bet ja pa vidu tiek paņemtas kādam piederošas lietas, tā jau ir zādzība, par ko iestājas atbildība. Kaut vai nozagtajam priekšmetam ir tikai lūžņu vērtība,” atzīst I. Kovaļevska.
Arī akciju sabiedrības “Sadales tīkls” informācija liecina, ka šī gada pirmajā pusē zādzības elektrotīkla objektos samazinājušās par 30 procentiem. Tas skaidrojams ar mērķtiecīgu darbu, uzstādītām tehniskām iekārtām un iedzīvotāju atsaucību: nekavējoties ziņot, ja pamanīta aizdomīgu personu nesankcionēta darbošanās elektroapgādes infrastruktūras tuvumā.
“Sadales tīkls” mērķtiecīgi strādā pie tehniskiem risinājumiem un sadarbības ar Valsts policiju, lai sekmīgi atklātu un samazinātu zādzību skaitu elektriskajos tīklos. Elektroietaises aprīko ar sistēmām, kuras nekavējoties dod signālu elektrotīkla dispečeram par sprieguma pārrāvuma vietām. Savukārt, lai nodrošinātu operatīvu izbraukšanu uz iespējamo zādzību vietām, tiek piesaistītas apsardzes firmas.
“Ja zagļiem šķiet, ka elektroietaisēs var rīkoties brīvi un tos nepamanīs, tas ir mīts, jo šobrīd pieejamās signalizācijas tehnoloģijas un risinājumi ļauj efektīvi konstatēt aizdomīgas rīcības uzņēmuma iekārtās,” norāda uzņēmuma preses sekretāre Ilze Rubene.
Arī legālie metāllūžņu iepircēji nepieņem šādus lūžņus, jo policija var jebkurā brīdī atbraukt pat kopā ar “Latvenergo” vai “Lattelecom” speciālistiem un pārbaudīt, vai starp iepirktajiem lūžņiem nav kaut kas neatļauts.
“Neviens legāli strādājošs metāllūžņu uzpircējs neko tādu nepieņems, jo negribēs iedzīvoties nepatikšanās,” piebilst R. Sproģis.
Jānis Gabrāns
Komentāri