
Novembrī reģistrētās Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Vidzemes koncertzāle” valdes priekšsēdētājs Juris Žagars aicināja žurnālistus ierasties Cēsīs, lai iepazītu pilsētas lielāko topošo celtni.
Preses, televīzijas un ziņu aģentūras pārstāvjiem viņš prognozēja, kāds būs koncertzāles darbības pirmais – 2014. – gads. Tika nosaukta daudzfunkcionālās kultūras celtnes atklāšanas
diena – 31. maijs un
koncertprogramma ar izcilu latviešu mūziķu piedalīšanos, uzstāšanos kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Latvijas Radio kori, kā arī māksliniekiem no Igaunijas un Lietuvas. Atklāšanas nākamais koncerts iecerēts, Cēsu koru dalībniekiem muzicējot kopā ar Raimondu Paulu.
Saruna notika lielās zāles vidū, kur celtnieki uz brīdi pārstāja darboties, lai nevaldītu troksnis. Juris Žagars iepazīstināja ar topošās skatuves iespējām, uz tās varēs notikt koncerti, profesionālu teātru izrādes un uzvest arī operu. Vairākiem desmitiem mūziķu skatuves priekšā būs vieta orķestra
bedrē. Šim nolūkam izbūvēta platforma, kas darbosies kā milzu lifts. Ar to no 1. stāva pacels arī dekorācijas. Platforma kalpos arī kā grīda, uz tās novietos krēslus, un tad zālē varēs uzņemt 500 skatītājus. Pieskaitot vietas balkonā, koncertzālē “Cēsis” ietilps 800 skatītāji.
No Vidzemes ataicinātos žurnālistus visvairāk interesēja, vai tiešām ik nedēļu Cēsu zālē uz sarīkojumiem sapulcēsies
500 un vairāk skatītāju, no kurienes tie būs. Kā valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, tā valdes locekle, koncertzāles direktore Inese Zagorska pārliecināti stāstīja, ka ik sestdienu tiks sapulcināti vismaz 400 – 500 skatītāju, tikai izņēmuma gadījumos būs aizņemtas visas 800 vietas. Programmas spēšot ieinteresēt vidzemniekus un arī rīdziniekus. To apliecinot ik vasaru rīkotie Cēsu Mākslas festivāli, kas ilgst mēnesi, piepildot zāles. Koncertzāles vadība atturējās dot konkrētu atbildi, cik daudz
skatītājos būs paši cēsnieki. Iecerēts, ka ik
mēnesi viesosies kāds profesionālais teātris. Dailes teātris pat 2014. gadā iecerējis Cēsīs rīkot pirmizrādi. Sestdienās koncertzālē skanēs kā
akadēmiskā mūzika, tā populārā mūzika. Koncertzāles mākslinieciskā vadītāja pienākumus uzņēmies veikt Artūrs Maskats. Ik mēnesi viena sestdiena būs atvēlēta Cēsu kolektīviem, ja vien iestudētās programmas spēšot nodrošināt vismaz 300 līdz 400 skatītāju. Par amatiermākslas darbību un to māksliniecisko programmu producēšanu rūpi turēt turpināšot Cēsu Kultūras centrs.
J.Žagars skaidroja, kā jaunajā ēkā būs arī darbības vieta Cēsu amatierkolektīviem, šurp uz mūzikas skolu nāks bērni, bet uz stundām un koncertiem mūzikas vidusskolas jaunieši.
Žurnālistus interesēja, cik izmaksās ēkas uzturēšana un kur tam ņems līdzekļus. Uz to tika sniegta atbilde, ka biļešu cenas labākajās vietās nepārsniegs desmit latus.
Par pašas ēkas uzturēšanu rūpēsies pašvaldība, samaksājot ap 100 līdz 120 tūkstošus latu gadā. Profesionālo mākslinieku uzaicināšanai koncertzāles vadība
ap 100 tūkstošus latu gadā cer saņemt no Kultūras ministrijas, tādējādi nodrošinot biļetes uz profesionālu mākslu par saprātīgām cenām. Žagars neizslēdza iespēju vērsties arī pie
sponsoriem, lai saņemtu atbalstu mākslinieciskam saturam un pasaules līmeņa māksliniekiem. Kā vienu no finansējuma variantiem viņš pieļāva iespēju lielam sponsoram uz laiku pārdot koncertzāles nosaukumu.
Mairita Kaņepe
Komentāri