Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

Zirņi bļodā, svece svečturī, alus krūzē

Druva
Img 9380

Pelēkos zirņus, pīrāgus laikam gan nevaram iedomāties citos traukos kā vien māla. Arī svecīte jo skaisti atmirdz māla svečturītī. Ziemassvētku laikā māla izstrādājumi, šķiet, pat silda.

Daudzi cēsnieki pat nezina, ka bijušajā Komunālo uzņēmumu kombināta, vēlāk “Valdara” cehā aizvien top brīnišķīga keramika. Te saimnieko amatnieku biedrība “Latvijas Keramika”, kurā apvienojušies keramiķi, un viņiem ir iespēja te nākt un darīt to, ko māk un kas patīk. Darinātos darbus meistari piedāvā tirdziņos.

“Tirdziņos ne reizi vien prasījuši, vai tā ir Latgales keramika, kad saku, ka no Cēsīm, brīnās, vai tiešām te vēl kas tāds ir,” stāsta biedrības pārstāve Gunta Balode. Nelielajā izstāžu zālē ražotnē var apskatīt un priecāties par dažāda lieluma un krāsu toņu bļodām un bļodiņām, tējkannām, karstvīna, tējas

krūzītēm,

kuras silda svecīte, svečturiem, keramikas figūriņām un krājkasītēm, sautējamiem traukiem, vēderainām krūzēm, medus trauciņiem,

vēl, protams, dažādu formu un lieluma vāzēm un citiem izstrādājumiem. Tie, kuri bija pieraduši pie “Valdara” produkcijas,

noteikti būs pārsteigti. Keramika kļuvusi krāsaināka, toņi dzīvāki, pludinātās glazūras vairākās krāsās, toņos uz traukiem uzbur gadalaiku ainavas.

“No māla darinātais cilvēkiem aizvien patīk. Ziemassvētkos

zirņiem bļodu meklē ne tikai laucinieki, arī pilsētnieki. Ja ir zirņi, galdā jāliek arī lielās krūzes, kur ieliet medalu vai kefīru,” stāsta Gunta Balode un rāda dažāda lieluma un formu gaimekļus, kuros var likt lielas un mazas svecītes, bez kuriem tumšajā gadalaikā grūti iztikt.

“Tagad pasūtījumu netrūkst, arī firmas pasūta ko īpašu dāvanām darbiniekiem, līdz jaunajam gadam arī tirdziņos noiets ir labs. Mūs jau pazīst. Cerams, ka arī cēsnieki neaizmirsīs. Adventes svečturi jau visi izpirkti. Arī nedēļas sākumā vēl krāsnī ir trauki tieši Ziemassvētku dāvanām,” atklāj Gunta. Liela interese par cēsnieku gatavotajām figūriņām un krājkasītēm ir ne tikai ziemā. Figūriņu ir pilns plaukts – kurmītis, ezītis, vardītes, bruņurupuči, mārītes, kaķi, cūciņas,

rūķīši un tagad, protams, arī zirdziņi. Nākamais taču Zirga gads. Figūriņas lielākoties iegādājas kolekcijām.

Toties krājkasītes lieti noder bērniem, lai mācītos iekrāt kādu mazumiņu lielākam pirkumam. Sunīši, rūķīši, kaķēni, cūciņas un vēl citi palīdzēs to izdarīt.

“Latvijas Keramika” dodas pie pircējiem. No pavasara līdz Ziemassvētkiem būs pabūts tirdziņos gan Kurzemē un Latgalē, gan Vidzemes pilsētās un Zemgalē. Biedrība nav tik bagāta, lai īrētu telpas, kur meistari saražoto varētu tirgot. Arī dot tirgošanai veikaliem nav izdevīgi, jo

nevar atļauties gaidīt, kad varbūt keramiķu darbiņus pārdos un ienāks nauda. “Nedēļu nogales paiet tirdziņos. Paši ražojam un tirgojam. Viegli nav, jo konkurence liela, bet tomēr nepadodamies. Katram meistaram ir savs rokraksts, cenšamies radīt ko jaunu, uzklausām, ko pircēji vēlas,” pastāsta keramiķe. Gunta ar gandarījumu atceras, cik priecīga bijusi kāda ģimene, kura iegādājusies keramikas sautējamo trauku. Stāstījuši dažādas receptes, kuras izmēģinājuši, un ieteica nopirkt trauku arī citiem.

“Katrā pilsētā un novadā ir citas tradīcijas, kaut kas cits modē. Limbažniekiem gan krūzēm, gan bļodām patīk brūnie toņi. Bija laiks, kad visu gribēja zilu. Arī tagad ir cilvēki, kuri vēlas zilganu medus trauciņu, jo tādos toņos ir virtuve. Pēdējos tirdziņos vairāki vaicājuši pēc baltām bļodām. Tagad tās jau ir krāsnī. Cilvēku gaumes ir ļoti dažādas. Mums jāseko līdzi, ” domās dalās Gunta Balode un atzīst, ka pludinātās glazūrās katrs var ieraudzīt tieši to toni, kas vistuvākais sirdij.

Katrs biedrības keramiķis ir sava aroda meistars. Marijas Brices aizraušanās ir krūzes, Aivaram Rencim patīk virpotie darbi, bet Edīte Struša darina mazās figūriņas, krājkasītes. Keramiķiem līdzās allaž ir glazētāja Anna Teiko.

“Te nākam kopā, strādājam,” uzsver Gunta. Meistari jau gatavu mālu iegādājas Lietuvā, jo tā ir

lētāk, nekā pašiem to sagatavot, lai varētu veidot bļodas, krūzes un visu citu. Aizvien vairāk cilvēki Latvijā saprot, ka te tapusī keramika nekad nebūs tik lēta un arī nekvalitatīva kā ievestā masveida produkcija. Cēsnieku ražojumus īpaši novērtē ārzemnieki, jo tas ir roku darbs. Tiesa gan, pagaidām citās zemēs to nopirkt nevar. Lai kā gribētu, bet arī absolūti vienādas bļodiņas “Latvijas Keramikā” neražo.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi