Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

Eglīšu tirdzniecība – papildu peļņas avots

Druva
Egle

Dzīvības simbolam mūžam zaļajai eglei Ziemassvētkos un gadumijā

tiek ierādīta goda vieta. Eglīšu tirdzniecība jau sākusies, taču īstu pircēju vēl nav, cilvēki tikai vērtē piedāvājumu un salīdzina cenas.

Tirgotāji spriež, ka sarosīšanās gaidāma nedēļas nogalē.

Sludinājumi internetā mudina domāt, ka gana daudz ir saimnieku, kas pārdod pašu audzētas eglītes, kā arī tās, kas saaugušas neizmantotās lauksaimniecības zemju platībās. Vairāki zemnieki Cēsu pusē ir gatavi slēgt līgumus un piegādāt eglītes, kas cirstas aizaugt sākušās platībās. Atkarībā no eglītes lieluma, to cena ir no diviem līdz pat 30 latiem. Piegāde Cēsīs un tuvākajā apkārtnē tiek solīta bez maksas.

Jānis Feldmanis no Vaives pagasta savā piemājas saimniecībā ”Kalna Lielmaņi” izkopj aizaugušās zemes, kā arī retina jaunaudzes. Tur izaugušas no pusmetra līdz divarpus metru garas eglītes. ”Tās tik un tā nāktos nocirst, tādēļ iedomājos, ka uz svētkiem varētu piedāvāt pārdošanai. Cilvēki zvana un interesējas, taču pērk maz. Vairāk ir to, kas grib uzpirkt lielāku vairumu un tirgot tālāk. Nupat 20 eglītes aizvedu uz Valmieru kādam uzņēmumam. Vēl simts pieteica Limbažos. Tuvākajā laikā piegādāšu. Ja kopā izdosies realizēt ap 500 eglīšu, tas būs gana labi,” viņš uzsver un dara zināmu, ka no Cēsīm interesentu gandrīz nav, zvana galvenokārt no Rīgas.

Līdzīgu praksi piekopj arī Jānis Čeksters no Pārgaujas novada Straupes pagasta zemnieku saimniecības ”Jaunbirzgaļi”, kurš arī izkopj aizaugušas platības. Viņš piedāvā palielas, pļavā augušas egles četru, piecu metru

augstumā. Tiesa, esot arī mazākas eglītes nelielos daudzumos. Viņš arī pats pievērsies eglīšu audzēšanai, šoruden iestādījis vairākus simtus kociņu ar domu nākotnē tos realizēt Ziemassvētku, Jaunā gada svinēšanas laikā.

“Domāju, tas noteikti atmaksāsies,” teic J.Čeksters.

Eglīšu uzpircēji grib nopelnīt. Kāds zemnieks “Druvai” atzina, ka pārpircēji interesējušies par 10 tūkstošiem eglīšu. Zemniekam, protams, tādā daudzumā eglīšu nav, turklāt viņš šaubās, vai mūspusē kādam vispār tik daudz varētu būt.

Zināmākā vieta, kur bijušajā Cēsu rajonā audzē Ziemassvētku eglītes, ir Raunas pagasta zemnieku saimniecība „Lejas Smurģi”. Tur stādījumi aizņem

pusotru hektāru. Saimnieks Laimonis Bite stāsta, ka cilvēkiem ir iespēja atbraukt, pašiem izraudzīties skaistāko eglīti un to nozāģēt. Viņš pastāsta, ka pēc eglītēm jau atbraukuši cilvēki 30, galvenokārt privātpersonas, ne uzņēmumi.

“Lejas Smurģos” ierastā prakse nav mainījusies. Līdzīgi kā pērn – atkarībā no kociņa lieluma – cena būs ap trim latiem, bet divmetrīgās maksās pieci lati. L.Bite vērtē, ka pērn šajā laikā interese par eglītēm bijusi krietni lielāka. Viņš pieļauj domu, ka tam ir savi iemesli – nav sniega, cilvēki paši dodas mežā pēc eglītēm. “Šogad nav jābrien kupenas, lai sameklētu kuplāko egli. Daudzi ierauga ceļa malā eglīti un cērt, neskatās, vai tā ir privātā vai valsts mežu teritorijā,” papildina L.Bite.

Jau nocirstu eglīti var nopirkt tirdzniecības laukumos, bet var iegādāties arī eglīti podiņā, saglabāt līdz pavasarim un iestādīt dārzā. Egles podos nopērkamas ne tikai veikalos, bet arī pie pašiem audzētājiem. Piemēram, Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta “Gaujas Murdēnos” zemnieku saimniecībā “Zosēnu zeme”

tiek audzēti vairāki simti eglīšu. Daļa no tām sagatavotas podos. Uz Ziemassvētkiem galvenokārt ir pieprasīti baltegles un asās egles stādi. “Podos pārdodam asās egles. Tās der ne tikai svētku laikam. Eglītes var iestādīt pie mājas dārzā. Paši tirgot eglītes nebraucam, taču ja ir interese, stādus pie mums var iegādāties,” dara zināmu saimniecības īpašnieks Uģis Pīrs.

Ir arī citas iespējas, kā tikt pie svētku eglītes. Līdzīgi kā citus gadus, arī šā gada decembrī, Ziemassvētkus un Jauno gadu gaidot, katram Latvijas iedzīvotājam ir atļauts personiskajām vajadzībām VAS „Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos nocirst vienu eglīti. VAS “Latvijas valsts meži” Valmieras meža iecirkņa vadītājs Ivars Nīmanis norāda, ka bijušajā Cēsu rajonā tikai ap 20 procenti no meža ir valsts īpašums, tāpēc pie svētku rotas nav nemaz tik viegli tikt. Viņš arī uzsver, ka ne vienmēr cilvēki mežā rīkojas godprātīgi, ir tādi, kas pamanās cirst vairāk eglīšu nekā atļauts. Ja cilvēki redz, ka kāds cērt vairāk par vienu, divām eglītēm, tad tas jau ir pamats bažām. Par ļaunprātīgu rīcību vēlams ziņot vietējam mežzinim vai policijai.

I.Nīmanis atzīmē, ka eglītes drīkst cirst tikai atļautās vietās, bet jaunaudzes aiztikt nedrīkst. “”Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajos mežos savām vajadzībām vienu eglīti drīkst nocirst meža ceļu malās, grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem," saka I.Nīmanis un dara zināmu, ka no zagļiem (tiem, kas vēlas tirgot eglītes biznesam) cieš privātīpašumi. Nupat Skujenes pusē esot bijis gadījums, kad privātajā teritorijā, saimniekam nezinot, izcirstas eglītes.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi