Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

Vidzemes koncertzāles žalūzijas paspilgtinās kompleksa vizuālo identitāti

Druva

Vidzemes koncertzāles stiklotās piebūves dzelzs žalūzijas nav vien utilitāra lieta, bet tās arī veidos kompleksa atpazīstamību un spilgtinās tā vizuālo identitāti, aģentūru LETA informēja projekta arhitekts Juris Poga.

Viņš norādīja, ka žalūzijas būs efektīvi noēnotāji, kas neapgrūtinās ēkas ekspluatāciju, bet drīzāk košāku veidos tās tēlu.

Kā norādīja arhitekts, sākotnēji žalūziju materiāls bija paredzēts koks, tomēr būvnieku priekšlikums bijis izmantot metālu, kas ir noturīgāks par koku un ilgtermiņā neradītu problēmas ēkas ekspluatācijai. Tāpat metāla konstrukcija esot vieglāk ievietojama eņģēs, kas savukārt atvieglo logu mazgāšanu, sevišķi ņemot vērā ēkas sešu stāvu augstumu.

Žalūziju dzeltenīgi oranžā krāsa un novietojums atbilstot sākotnēji plānotajam, norādīja Poga. Pēc viņa teiktā, žalūzijas kultūras centra jaunbūves daļai piešķirot koka simbolu, brūnajiem ķieģeļiem ēkas pirmajā stāvā ilustrējot iedomātā koka stumbru, bet augšējos stāvos – stiklam kopā ar žalūzijām attēlojot lapotni un zarus.

Pēc arhitekta teiktā, žalūziju dzeltenīgi oranžā krāsa dažādos apgaismojumos mainīšoties no zaļganas līdz pat sarkanīgai.

Kā stāsta Poga, projekta mērķis bija radīt sistēmu pēc iespējas vieglākās un telpiski brīvākās formās. Žalūziju izklājums veidots līdzīgi kā kokam ar biezāku vai retāku vainagu, lai radītu lapotnes telpiskumu un dziļumu.

Tajā pat laikā žalūzijas būšot arī ilgtspējīgas un lietderīgas. Pēc arhitekta teiktā, sauli aizsedzošās žalūzijās izmantoti trīs dažādas intensitātes perforācijas aizpildījumi, sasaucoties ar koka lapotnes ideju. Esot būtiski arī tas, ka žalūzijas kā ēkas noēnotāji atrodas tieši ārpusē, jo, iespīdot saulei, iekštelpās izvietotie ēnošanas elementi sakarstu un papildus uzsildītu telpas kā radiatori.

Jau ziņots, ka koncertzāles atklāšanas pasākums notiks nākamā gada 31.maijā.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 9 289 816 lati, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 336 964 latu apmērā, valsts budžeta dotācija 286 584 latu un Cēsu novada pašvaldības finansējums 1 666 266 latu apmērā.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi