
Amatas novadā pie Drabešu muižas ēkas piemiņas plāksne tagad atgādina, ka “Drabešu muižas apkārtnē 24.12.1918. Cēsu rotas kapteiņa Artūra Jansona izlūku grupa Latvijas atbrīvošanas kara 1. sadursmē apturēja Sarkanās armijas virzību uz Rīgu”.
“Vēsture daudzkārt ir pārrakstīta. 30.gados tas tika noklusēts, tagad ceļam gaismā,” saka viens no piemiņas vietas iezīmēšanas iniciatoriem Māris Niklass. To īstenojusi Cēsu kaujas lauka izpētes kopa, kurā iesaistījušies cilvēki, kurus interesē vēsture. “Ja runā par Latvijas atbrīvošanas kara vēsturi, tad jāizmanto avoti, arī kritiski, kas rakstīti pirms 15.maija apvērsuma, jo tad sākās totālā vēstures “revidēšana” “patriotiskā garā”,” saka kopas līderis, atvaļināts pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš un uzsver: “Mēs esam tikuši skaidrībā.”
Pētīt Drabešu muižas apkārtni un meklēt liecības vēstures entuziastus pamudināja Artūram Jansonam ieteikumā Lāčplēša Kara ordenim teiktais – par kauju Drabešu muižas apkārtnē, lai gan vēstures avoti liecina, ka pirmās sadursmes ar boļševikiem bija pie Rīgas. Jānis Bahmanis bija izpētījis apkārtni, tad iesaistījās citi. “90.gadu sākumā
vēsturnieks, pulkvedis Jānis Hartmanis un
ģenerālis Juris Zeibārts bija bijuši pie Artūra Jansona brāļa dēla tēlnieka Andreja Jansona, viņš precīzi izstāstījis, ko onkulis atcerējies par notikumiem pie Drabešu muižas. Arī Andreja Jansona dēls Matiass, arī tēlnieks,
atcerējās kādreiz ar tēvu runāto,” stāsta Māris Niklass.
Kādā brīvdienā četri vīri – Māris Niklass, Ēvalds Krieviņš, Matiass Jansons un Jānis Bahmanis – devās uz Drabešu muižu.
Viņi atrada veco ceļu, kas savulaik veda no muižas uz Vāverkrogu. “Stratēģiski labākas vietas nevar būt. Līdz Drabešiem padomju armija ienāca bez kaujām, latvieši nepretojās.
Vecais muižas ceļš iziet pie Vāverkroga, un krustojumā arī notika kauja,” stāsta Ēvalds Krieviņš un precizē, ka 23. decembrī pēc pusnakts pulkvedis Apinis un apakšpulkvedis Kalpaks kopā ar Cēsu rotas palikušajiem 45 vīriem un vienu pajūgu pa aplinkus ceļiem devās uz Ieriķiem. 24. decembrī no Cēsīm 2. latviešu strēlnieku padomju brigādes 4. latviešu strēlnieku padomju pulks un kavalērijas izlūki devās Rīgas virzienā. Pie Āžu kroga poručika Jansona izlūku grupa pamanīja
sarkano
izlūkus un nolēma tiem uzbrukt no pozīcijas pie “Sautiņu” mājām, apmēram kilometru no Drabešu muižas. Ar ložmetēja uguni piespieda atkāpties. Pulka kolonas maršs uz Rīgu tika apturēts uz vairākām dienām,” stāsta vēstures pētrnieki, un Ēvalds Krieviņš ir pārliecināts, ka vismaz par 95 procentiem tā ir patiesība. Kādai lapeglei vēl tagad var labi redzēt, ka tai reiz galotne bijusi nošauta.
Piemiņas plāksnes svinīgajā atklāšanā Ē.Krieviņš atgādināja Latvijas vēstures lappuses par 1918., 1919.gadu, par kurām arī vēsturnieks runā maz. Tas bija laiks, kad visu vērtēja trijās kategorijās – latvieši, krievi, vācieši. Bet padomju armijas rindās, kas ienāca Latvijā, puse bija latviešu strēlnieki. “Tā ir vēsture, kas jāzina, lai izprastu, kas un kā toreiz notika,” bilst Māris Niklass.
Drabešu internātpamatskolas audzēkņi bija klāt plāksnes atklāšanā, un tā viņiem bija vēstures stunda. “Tagad zinām, kas te kādreiz noticis, līdz tam nezinājām,” “Druvai” atzina puiši no dažādām klasēm Andis Vīgups, Roberts Ivanovs, Kristaps Grāvelsiņš. Skolas gaitenī zemessardzes veterāni jau novembrī iekārtoja Latvijas vēstures sienu, uz planšetēm izvietota informācija par Latvijas
atbrīvošanas karu, pirmo kauju, Oskaru Kalpaku, Latvijas armiju.
“Piemiņas plāksne pie Drabešu muižas ir atgādinājums, kā jauni cilvēki cīnījās par valsts brīvību,” uzsvēra Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda, ka novadā ir vairākas jau iezīmētas vietas, kur notika brīvības cīņas.
Latvijas simtgadē Cēsu kaujas lauka izpētes kopa sadarbībā ar atbalstītājiem un interesentiem un Matiasu Jansonu iecerējusi ierīkot piemiņas vietu Latvijas atbrīvošanas kara pirmajai
sadursmei, kurā
apturēja Sarkanās armijas virzību uz Rīgu.
Sarmīte Feldmane
Komentāri