
Cēsu tirgū ar jaunās valūtas ieviešanu sarežģījumu nav. Tā ”Druvai” atzina uzrunātie pārdevēji un pircēji.
Pārdevēji pastāstīja, ka iedzīvotāji galvenokārt norēķinās ar eiro, mazāk ir tādu, kas vēlas atbrīvoties no atlikušajiem latiem. Tāpat jaunā valūta nav viesusi būtiskas pārmaiņas ierastajā tirgus darbības ritmā.
“Druva” noskaidroja, ka šajā laikā, kad vienlaikus apgrozībā ir gan lati, gan eiro, tikai viens tirgotājs uz laiku pārtraucis tirdzniecību.
“Sākotnēji šādu domu apsvēra vairāki, taču, pārrunājot situāciju, visi saprata, ka eiro ieviešana nav nekas neizdarāms un briesmīgs, kā dēļ būtu jāpārtrauc tirdzniecība. Pie jaunās naudas jāpierod kā tirgotājiem, tā pārdevējiem. Būtiskāk zināt, kā tā izskatās, jāpārliecinās, ka tā nav viltota. Drīz paliksim pie vienas valūtas, tad būs daudz vienkāršāk,” stāsta SIA „Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš. Tāpat viņš uzsver, ka iedzīvotājiem satraukumam par cenu izmaiņām nevajadzētu būt. Turklāt tirgū to nevarot saistīt ar eiro ieviešanu, bet gan jāņem vērā citi faktori – sezonālās preces īpatnības, pieprasījums un piedāvājums. M.Bērziņš akcentē: “Gribas vērst uzmanību, lai pircēji vērtē – ja cenu zīmē ir norādīti lati un eiro, tad šim pārrēķinam ir jābūt precīzi pēc noapaļošanas noteikumiem.”
Tirgotāja Judīte Barbare stāsta, ka grūtāk bijis gada pirmajās dienās, taču tagad ar situāciju jau aprasts. “Pirmajās dienās bija uztraukums, kā būs. Pati sev priekšniece, tāpēc sevi apšmaukt – tas nebūtu nekas, galvenais – nejaušības pēc neapšmaukt pircēju, lai viņš neaiziet neapmierināts,” izsakās Judīte. Lai nerastos pārpratumi, pirms apmaksas viņa
pajautājot, vai cilvēks norēķināsies latos vai eiro. ”Daudziem ir precīzas cenu zīmes. Protams, kāds pamanās arī noapaļot uz augšu. Lai cenu zīme labāk izskatītos, es ciparus noapaļoju uz leju. Visticamāk, konkurentus tas ne visai apmierina, ka pie manis preces ir lētākas,” viņa saka.
Savukārt individuālā komersante Aija Ozola izteicās, ka līdz šim pircēji norēķinājušies pārsvarā ar eiro monētām, nevis banknotēm. “Sestdien vēl daudzi nāca ar latiem, šonedēļ vairāk saņemu eiro. Grūtāk pārrēķināt ir tad, ja iedod lielu naudu, piemēram, desmit latu, bet atlikums jāizdod eiro. Tiesa, ir arī tādi, kas tirgū atstāj savus pēdējos santīmus no maciņa,” novērojusi A.Ozola.
Ausma Ābola no Mārsnēniem ar jauno valūtu iepirkās pirmo dienu. “Biju bankā, kur samainīju melnos santīmus pret eiro. Nu vairs kabatā nav neviena latiņa. Iepirkos pārtikas veikalos, saglabāju čekus. Mājās noteikti tos pārskatīšu un salīdzināšu, cik tad kas tagad maksā. Patiesībā uzticos tirgotāju godprātīgai rīcībai, tāpēc, iepērkoties tirgū, nedomāju, ka aizraušos ar rēķināšanu. Cik vajadzēs, tik maksāšu,” izteicās mārsnēniete. Bet pircējs Andris Kārkls norādīja, ka līdzi nēsā kalkulatoru, lai aizdomu gadījumā, kad cena šķiet pārāk augsta, varētu izrēķināt preces vērtību. “Kalkulators var noderēt. Eiro kursu attiecībā pret latu zinu, tāpēc sarēķināt pašam nav nekādu problēmu,”
izteicās pensionārs.
Ilze Fedotova
Komentāri