
Sāpoša mugura, pasliktināta redze vai dzirde – tās ir tikai dažas no arodslimībām, ko iegūst cilvēki ilgākā laika periodā, veicot ikdienas pienākumus darbā.
Arodārsti stāsta, ka galvenokārt pārmērīga fiziskā slodze, nepareizas un vienveidīgas kustības, darbs pie datora veicina dažādas arodslimības. Turklāt izrādās, ka ļoti reti vienam cilvēkam ir tikai viena arodslimība, vidēji katram ir vismaz divas dažādas arodslimības. Parasti trokšņa un vibrācijas radītās veselības problēmas nāk komplektā ar sabeigtu muguru un vēl kādu citu kaiti.
Arodārste Raunas novadā Zaiga Zariņa “Druvai” norāda, ka visbiežāk arodslimības saistītas ar muguras sāpēm, redzi vai aukstos ūdeņos apsaldētām rokām. Taču viņa bilst, ka mūsdienās ir liela daļa strādājošo, kuri tomēr rūpējas par savu veselību un arī darbavietā piedomā, lai nekaitētu sev.
“Protams, ir arodslimnieki, kuri tā arī pasaka, ka citu darbu neatradīs, ka darba apstākļi nemainīsies, bet viņiem ģimenei maizīte ir jānopelna,” saka arodārste un bilst, ka tipisks arodslimnieks ir pusmūža cilvēks ar darba stāžu vairāk nekā 15 gadu, kurš sācis strādāt vēl padomju laikos, kad par strādnieku
veselību īsti nevienā darbavietā speciāli nedomāja. “Visbiežāk šis cilvēks ar arodslimību ir slimojis jau ilgstoši, bet turpinājis strādāt un pie ārstiem nonācis pēdējā brīdī,” norāda arodārste Z. Zariņa.
Arī arodārste Iveta Grapa – Grāfa norāda, ka arodslimības mēdz būt dažādas, bet piebilst, ka nereti cilvēki patiešām izvairās vērsties pie ārsta, baidoties zaudēt darbavietu. Viņa norāda, ka pēdējos gados vērojams arī tā saukto
moderno arodslimību skaita pieaugums, kad arvien biežāk parādās ar pārslodzi darbavietās saistītās arodslimības, piemēram, izdegšanas sindroms, ko gan ārstēt nav viegli. Turklāt daudzi baidās vērsties pēc palīdzības pie psihologiem vai psihiatriem.
“Arodslimībām pakļauti dažādu profesiju pārstāvji un darbu veicēji – gan fiziskā darba darītāji, gan inteliģences un garīgā darba pārstāvji. Turklāt līdzās sāpošai mugurai vai kakla skriemeļiem patiešām var būt izdegšanas
sindroms, kas ir psiholoģiski emocionāla problēma,” komentē I. Grapa – Grāfa.
Amatas novadā par strādājošo veselību rūpējas darba aizsardzības speciālists Juris Suseklis, kurš “Druvai” skaidro, ka arodslimības biežāk atklājas pēc 20 un vairāk darba gadiem. Tad arī cilvēki meklē speciālistu palīdzību un cenšas saārstēt, ko vēl iespējams.
“Kad strādājošais bijis pie arodārsta un ir uzrakstīts slēdziens, darba devējs domā, kā nodrošināt tādus darba apstākļus, lai tiktu mazināti visi riski, kas darbiniekam varētu turpināt bojāt veselību, taču lielākoties visi riski nekad netiks izslēgti. Mūsdienās tik daudz cilvēku strādā pie datoriem, taču ikdienas prakse rāda, ka visām normām atbilstošus datorkrēslus veikalos pat nevar iegādāties. Arī pašvaldībā tik daudz cilvēku strādā pie datoriem, un viņiem saku, lai atceras, ka pēc pāris stundām ir jāpieceļas un jāiziet laukā pavingrot, ka ir jāiet atpūtināt redze, paskatoties tālumā. Bet kā atpūšas darbinieki? Kafijas pauzē paņem un palasa žurnālu, kas nozīmē, ka redze atkal tiek sasprindzināta. Loģiski, ka pēc šāda scenārija nākotnē runāsim par arodslimību un sabojāto redzi,” komentē J. Suseklis un bilst, ka kokapstrādes uzņēmumos bieži vien tiek bojāta dzirde, jo strādājošie neizmanto austiņas. Būvniecībā, medicīnā un citās nozarēs, kur jācilā smagas lietas, cilvēki sabeidz muguru.
“Tādēļ jau mūsdienās uzņēmumos jābūt darba aizsardzības speciālistiem, kuri šīs lietas uzrauga. Kuri darbiniekiem stāsta un māca, kā saudzēt veselību,” norāda J. Suseklis un piekrīt viedoklim, ka daļa vecāka gada gājuma cilvēku nevēlas apmeklēt arodārstu, jo baidās pazaudēt darbu.
Nenoliedzami, bez darba aizsardzības speciālista ikvienā uzņēmumā par darbinieku veselību un drošību gādā darba devējs. Turklāt Eiropas Savienībā ekspertu grupa ir izstrādājusi direktīvas, kas nosaka darba devēju pienākumus – novērtēt veselības un drošības riskus uzņēmumā, veikt preventīvos pasākumus, norīkot kompetentus cilvēkus, kas būtu atbildīgi par strādājošo veselību un drošību, organizēt medicīniskās apskates, informēt strādājošos par darba apstākļiem, kas varētu būt kaitīgi viņu veselībai, nodrošināt strādājošo vai viņu pārstāvju izglītošanu arodveselības un darba drošības jautājumos. Savukārt strādājošiem der atcerēties, ja tiek konstatēta slimība, kura ir arodslimību sarakstā, tad ir iespējams saņemt kompensāciju un veikt ārstēšanās kursu.
Liene Lote Grizāne
Komentāri