Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

''Kompetenču centra'' izveide Vidzemes Augstskolā pavērs iespējas lietišķajai pētniecībai

Druva

“Kompetenču centra” darbība Vidzemes Augstskolā (ViA) pavērs iespējas ne tikai ciešākām augstskolas attiecībām ar privāto un valsts sektoru, bet arī iespējas lietišķajai pētniecībai, kas ļauj veikt tagadējā praksē nepieciešamus un izmantojamus pētījumus, sarunā ar aģentūru LETA atklāja ViA rektors Gatis Krūmiņš.

Pēc viņa teiktā, drīzumā ViA tiks izveidota atsevišķa struktūrvienība “Kompetenču centrs”, kura uzdevums būs veicināt augstskolas zināšanu pārnesi uz praktisko vidi un uzturēt kontaktus ar valsts un privāto sektoru, kā arī piedāvāt mūžizglītības iespējas, izmantojot atvērtās universitātes principu. “Zināšanas, ko nododam mūsu studentiem, piedāvāt plašākam cilvēku lokam,” skaidroja rektors.

“Tādas ir Eiropas un pasaules tendences – ja cilvēks pirms desmit divdesmit gadiem ieguvis izglītību un tagad vēlas papildināt zināšanas, viņam nav vēlreiz jāstājas augstskolā, viņš var mācīties kopā ar studentiem,” norādīja Krūmiņš, piebilstot, ka informācijas tehnoloģiju nozare esot klasisks piemērs tam, pēc kā varētu būt pieprasījums.

Savukārt sadarbības veidošana ar uzņēmējiem augstskolai ar “Kompetenču centra” palīdzību būšot jāattīsta ļoti aktīvi, jo līdz šim, pēc Krūmiņa teiktā, liela daļa uzņēmēju nemaz nav informēti par to, kādas sadarbības un pētniecības iespējas piedāvā ViA, kā rezultātā augstskolas potenciāls, pēc rektora domām, netiek pienācīgi izmantots reģiona attīstībai.

“Mums šeit tam ir potenciāls, un ilgtermiņā ar to mēs varētu lauzt veco priekšstatu, ka reģionos ir tikai lauksaimniecība, mežsaimniecība un valsts pārvalde. Arī reģioniem ir jābūt gudriem, pietiekami efektīviem, arī reģioni var nodarboties ar produkcijas ražošanu ar augstu pievienoto vērtību un eksportu,” reģiona iespējas, sadarbojoties ar augstskolu, skaidroja Krūmiņš.

Viņš arī atzina, ka lielā mērā no šādas sadarbības ieguvēja būtu arī pati augstskola, jo tā saņemtu gan atgriezenisko saikni par sadarbību un studentiem – praktikantiem no uzņēmējdarbības vides un valsts pārvaldes, gan iegūtu iespējas praktiskajiem pētījumiem, kuros varētu iesaistīties augstskolas pārstāvji. Krūmiņš norādīja, ka tieši šajā ziņā augstskolai būtu jāattīsta savas iespējas, jo līdz šim visā Latvijā zinātnes rezultātu pārnese uz sabiedrību un tautsaimniecību bijusi ļoti vāja.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi