
Viens no centrālajiem notikumiem, par ko masu mediji Eiropai un pasaulei vēstīja, janvārī Rīgai kļūstot par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, ir akcija “Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde”.
Saules gaismas un ziemas sala caurstrāvotajā
sestdienā cilvēkiem draudzīgā ķēdē, lai padotu grāmatas, nebija ļauts mierīgi stāvēt. Ķēdē, kas vijās caur Rīgas ielām, Vērmanes parkam, Vecrīgai, pār Akmens tiltu uz jaunuzcelto bibliotēku, ļaudis sildoties dancoja. Tā iesākās Latvijas Nacionālās bibliotēkas vērtību – miljoniem vienību – pārcelšana no līdzšinējām bibliotēkas ēkām uz
jauno.
Akcijas laikā
no Latvijas Nacionālās bibliotēkas mītnes
Krišjāņa Barona ielā līdz Gaismas pils ēkai Pārdaugavā pārceļoja divi tūkstoši grāmatu. Tās pēdējā pusgada laikā ir
ļaužu dāvātas “Tautas grāmatu plauktam”. Tagad vairums no 3889 dāvinātajām grāmatām
ir saliktas vienā no jaunuzceltās bibliotēkas vizuāli iespaidīgākajiem plauktiem. Tas paceļas no trešā stāva līmeņa līdz jumta stāvam, bet ieraugāms jau pirmā stāva vestibilā, kad ienācējs paceļ acis augšup uz saules izgaismoto ātriju.
Akcijas rīkotāji lēš, ka Rīgā grāmatu draugu ķēdē, ik pa laikam viens otru nomainot, sestdien piecu stundu garumā bija iestājušies vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku. Tā kā notikums bija vēsturisks un klātesošie to centās no
sirds izbaudīt,
uz mirkli ilgāk paturot rokās vai katru grāmatu, kura atradās “ceļojumā”, it sevišķi
1825.gadā latviešu valodā Pēterburgā izdoto Lambsdorfu dzimtas Bībeli, kas ceļoja pirmā, tad plānoto 45 minūšu
vietā Bībele
jaunajā bibliotēkas ēkā paredzētajā grāmatplauktā nonāca pēc stundas
un 16 minūtēm. Bībeli, saņemot un padodot tālāk, rokās bija turējuši, sākot ar maziem bērniem, kas vecākiem bija līdzi vēsturiskajā akcijā,
beidzot ar Valsts prezidentu Andri
Bērziņu un Latvijas viesiem, kas 2014. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētā
bija ieradušies
no ārvalstīm.
Grāmata “Balandnieki” – stāsts par suitiem, kas pēc piecām stundām noslēdza tautas dāvāto grāmatu padošanas ķēdi, Gaismas pils slieksni šķērsoja pulksten 16.32. Kā katra no grāmatām nonāk jaunceltās ēkas īpašajā
plauktā, vēroja ap 800 Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas bibliotēku darbinieki.
Pie jaunceltnes
uzrunas vietā Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks nolasīja fragmentu no latvieša sapņojuma: ” Uz granīta sirmsūnu pamatnes stāv pils no sīksīkiem akmeņiem. Tā dailes un zinātnes diženā pils, tai sienas no zelta, jumts dzidri zils.” Ar šīm rindām no
Viļa Plūdoņa pirms gadsimta rakstītajām rindām poēmā “Atraitnes dēls” Andris Vilks atgādināja par tiešām teju gadsimtu senu sapņojumu – tik ilgi, cik pastāv Latvijas valsts, nav iemiesots sapnis par Nacionālas bibliotēkas celtni.
Turpmākās 220 dienās līdz 29. augustam, kad apmeklētājiem paredzēts atvērt Latvijas Nacionālo bibliotēku, no Vecrīgas uz ēku Pārdaugavā bibliotekāriem jānogādā četri miljoni vienību, kas glabājas Nacionālajā bibliotēkā. Tas būs pacietību prasošs, sūrs un smags darbs, tāpēc “Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde” ar tajā radušos enerģiju un emocijām, ko izstaroja
tauta, bibliotekāriem ļoti noderēs.
Kāds tas ir, sestdien centās ieraudzīt un izzināt Eiropas valstu pārstāvji. Jaunpiebalgas bibliotēkas darbinieki Baiba Logina un Juris Pīčs snieguši intervijas, stāvot ķēdes posmā, kas aizvijās pa jaunuzceltās bibliotēkas stāviem. “Žurnāliste no Vācijas mūs iztaujāja, cik tālu esam uz Rīgu braukuši, kāds ir pamats tam, ka jūtamies tik priecīgi, pacilāti un vienoti. Mēs stāstījām, cik ilgi esam gaidījuši brīdi, līdz taps Gaismas pils un tajā varēs sākties jurģi,” sestdienu atceroties, sacīja Baiba Logina. Līdzās Jaunpiebalgas un Zosēnu bibliotekāriem grāmatu ķēdē stāvēja arī Līgatnes pilsētas un Līgatnes pagasta bibliotekāri, Nītaures, Skujenes, Līvu bibliotēku darbinieki, plaši pārstāvēta bija Cēsu Centrālā bibliotēka.
Dzērbeniete Iveta Keiša, kura strādā
Rīgā “Tildes” birojā, grāmatu ķēdē kopā ar darbabiedriem stājās Merķeļa ielā pie Universitātes. “Pusstundas vietā
stāvējām vairāk nekā stundu. Negājām prom, pirms nebijām turējuši rokās grāmatu ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pateicības vārdiem par līdzdalību akcijā. Nāca garām daudz ļaužu, un arī uz brīdi
vēlējās būt šajā vēsturiskajā notikumā. Redzēju
komponistu Pēteri Vasku, zinātnieku Jāni Stradiņu, abi gāja garām tādi apgaroti,” pastāstīja Iveta Keiša. “Grāmatas, kuras gāja caur mūsu rokām, bija tik dažādas – sākot ar Raiņa un beidzot ar Vollesa sarakstītajām.
Bieži
dzirdēju izsaucienus: “Re, kur grāmata no mana grāmatu plaukta!”
Mairita Kaņepe
Komentāri