
Trīs mēnešu laikā Līgatnes dabas taku lāču vīri Puika un Mikus tikuši pie jauna voljēra. Apmeklētāji tagad var redzēt visus trīs Līgatnes lāčus – Ilzīti, Miku un Puiku.
“Visbiežāk man jautā – kāpēc lāči neguļ? Decembrī viņiem bija jāseko līdzi būvdarbiem, bet tagad jau silda saulīte un lāči domā, ka tuvojas pavasaris,” ar stāstījumu par lāčiem oficiālajā voljēra atklāšanas dienā sagaida dabas aizsardzības vecākā speciāliste, zootehniķe Velga Vītola un atzīst, ka pat īsti nezina, kam par jauno voljēru prieks ir lielāks – lāčiem vai viņai.
Pieredzējusī zvērkope Velga Vītola atklāj, ka abi lāči voljērā palaisti pirms dažām dienām, lai redzētu, kā dzīvniekiem jaunā dzīvesvieta patīk. “Pirmais dūšu saņēma Puika, lēni, ar kājām taustīdams zemi, izgāja laukā, tad paostīja pirmo koku, nākamo, tad apdomīgi pievienojās Mikus,” pastāsta
Velga Vītola. Viņa novērojusi, ka pāris dienās lāčiem jau izveidojies plāns, kā voljēru uzlabot pēc sava prāta.
Miku un Puiku viņa pazīst jau 19 gadus, kad mazos lācēnus atveda uz Līgatni. “Skaidri redzams, ka lāči zina, kas darāms. Šķiet, pirmais plānā ir dīķis, to vajag parakt, padziļināt. Mikus grib tikt galā ar vienu bērziņu, tas par katru cenu jānolauž, tā kā neizdodas, mēģināja kā bebrs nograuzt. Lāči izstaigāja teritoriju, bērnībā kāpelējuši pa eglēm un ar interesi vēroja lielos kokus. Bija sumo cīņas, grūstīšanās, laukā termometrs rādīja mīnus 20 grādus, bet lāči kūpēja,” par pirmajām dienām voljērā stāstīja Velga Vītola. Īpaši emocionāli ilggadējai zvērkopei bijis vērot, kā Mikus tāpat kā kādreiz agrākajā voljērā apsēdies un kustinājis ķepas. Tā viņš agrāk izklaidēja apmeklētājus, bet šajā reizē teica paldies par voljēru.
Dabas aizsardzības pārvaldes
Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš atgādināja, ka
2012.gadā, pateicoties ziedotājiem, Gaujas Nacionālā parka fonds uzcēla lāču māju. Tajā
Puikam un Mikum katram ir sava guļamistaba, neliels pagalms, kur paspēlēties, baseins, kur paplunčāties, bet ar to kārtīgam lācim nepietiek. Viņam
vajag savu vietu, kur var paslēpties no svešām acīm, justies labi. Pērnvasar Dabas aizsardzības pārvalde saņēma valsts finansējumu un SIA “Vidzemes energoceltnieks” izbūvēja
lāčiem voljēru.
“Var teikt, ka celtnieki
strādāja tādā uzraudzībā, kā nekad. Voljēra pasūtītāji Puika un Mikus viņu darbu visu laiku novēroja,” sacīja Rolands Auziņš un pauda gandarījumu, ka beidzot lāčiem ir pastaigu laukums, kur var kārtīgi izlocīt kājas.
Voljēra kopējā platība ir 2.5 tūkstoši kvadrātmetru. Metāla žogs apmeklētājus pasargā no lāču iežogojuma, tad ir žogs
trīs metru augstumā, kam augšpusē elektriskais gans, aiz tā
vertikālais žogs – pusotra metra dziļumā žogs, kas savienots ar horizontālo žogu, uz kura sabērti akmeņi. Voljēra izbūvē izmantotas ap 25 tonnas metāla.
“Viss darīts, lai lāči būtu drošībā un justos labi. Vērojot, kā viņi jaunajā voljērā izturas, redzams, ka Puikam un Mikum patīk,” stāsta par lāču mammu sauktā Velga Vītola.
Rolands Auziņš un Velga Vītola ar sarkanu flomāsteru izlabo pie voljēra informatīvajā plāksnē rakstīto – tā vairs nevēsta “Te tiek būvēta lāču māja”, bet gan
– “Te uzbūvēta lāču māja”.
Lai televīzija un fotogrāfi jaunajā voljērā varētu iemūžināt Miku un Puiku, Velga labi pārredzamās vietās salikusi riekstiņus, var
arī uz kokiem palaizīt pa karotei medus. “Nekad jau nevar zināt, ko lāči izdomās savā galvā, aizstaigās uz to pusi, kur
neviens neredzēs,” bilst Velga.
Puika labprāt par saņemto cienastu pozē.
Turpat kaimiņos Mikum un Puikam atrodas Ilzītes pastaigu laukums. Lāču meitene nosvinējusi dzimšanas un vārda dienu, arī ieinteresēta vēro daudzos viesus, kuri šoreiz nav nākuši pie viņas. “Šogad
paredzēts remonts Ilzītes voljērā. Apkārt jāapliek vēl viens žogs metra augstumā ar smalko režģi, lai Ilzītes voljērā netiek apakšīrnieki – lapsas, jenoti. Tie var pārnēsāt slimības, un Ilzīte par svešiniekiem, kuri iemitinās viņas siena kaudzē un ēd to, kas paredzēts lācenei, nemaz nepriecājas. Nelieli darbi plānoti
arī Ilzītes mājā. Vēl vajadzētu arī sakārtot caurteku, kas uzbūvēta pār strautiņu, kas plūst caur abiem lāču pastaigu laukumiem,” stāsta Rolands Auziņš un uzsver, ka Ilzītes voljērs tiks sakārtots par
ziedojumu naudu, kurā iesaistījās akciju sabiedrība “Laima”, kuru atbalstīja daudzi jo daudzi uzņēmumi, firmas un cilvēki, kam nav vienaldzīgs Līgatnes lāču liktenis.
“Esam pateicīgi visai sabiedrībai par atbalstu līdz šim un sapratni,” saka Velga Vītola. Ikreiz, ejot ciemos pie lāčiem, viņai ir līdzi fotoaparāts. Top jauni fotostāsti par Līgatnes lāčiem Miku un Puiku.
Sarmīte Feldmane
Komentāri