Ne viens vien būs dzirdējis par tiešās tirdzniecības grupām, kas pircējiem dod iespēju bez starpniekiem iegādāties pārtiku no zemniekiem. Nu šāda grupa ir arī Cēsīs.
Tiešās pirkšanas grupas Latvijā kļūst aktīvākas un pulcē arvien plašāku interesentu loku. Vienkārši sakot, tā ir kustība, kas apvieno iespējas regulāri iegādāties pārtiku bez veikalu uzcenojuma, tos pērkot nepastarpināti no ražotājiem – zemnieku saimniecībām. Tas ir veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus, iegādāties bioloģiski audzētu pārtiku bez veikalu uzcenojuma un, saņemot pārtikas produktus, zināt to izcelsmi.
Lai īstenotu ideju, bija nepieciešama vien dažu entuziastu uzdrīkstēšanās. Par kustības aizsācēju Cēsīs var uzskatīt Signi Jānelsiņu. Viņa atrada savai idejai domubiedrus, kā arī apzināja zemniekus un pircējus. Signe norāda, ka pirmajai produktu saņemšanai reizei bija pieteikušies 18 cilvēki. „Priecājamies, ka pirmajā nedēļā atsaucība ir tik liela. Protams, pašiem tas ir kas jauns, tāpēc, kā tas izvērtīsies, rādīs laiks,” saka Signe un dara zināmu, ka tiešās tirdzniecības princips ir pavisam vienkāršs. “Pircējs var iepazīties ar zemnieku un mājražotāju sarakstu, kurā minēts produktu sortiments. Cilvēks piesaka vēlamos produktus, norādot konkrētu daudzumu. Tas nozīmē, ka arī mājražotājs var būt drošs, cik vajag saražot,” paskaidro Signe.
Viņa teic, ka ir apzinātas vairāk nekā 20 bioloģiskās saimniecības, kas piedāvā visdažādāko produkciju, tās galvenokārt ir no Cēsu un Valmieras apkārtnes, bet joprojām tuvākajā apkaimē tiek meklēti sadarbības partneri.
„Druva” novēroja, ka pirmajā tiešās tirdzniecības dienā aktīvi bija kā zemnieki, tā preču saņēmēji. Dienas pirmajā pusē zemnieki atveda produkciju, bet norunātajā laikā pircēji bija klāt pēc pasūtījuma. Varēja tikai nobrīnīties, kādi tik lauku labumi nenonāca pie pircēja – liellopu gaļas konservi, desas, vistu un paipalu olas, piena produkti (arī mājās gatavots jogurts), graudaugi, sukādes, medus, dārzeņi un svaigi zaļumi – lociņi, diedzēti redīsi un kressalāti.
Pircējiem ir motivācija iesaistīties tiešās tirdzniecības pulciņā. Viņi vēlas lietot uzturā bioloģiskos produktus, kas ražoti, domājot par cilvēku veselību un rūpējoties par vidi. Aija Liberte no Priekuļu novada atzina, ka par tiešās tirdzniecības grupu uzzinājusi no sociālajiem tīkliem. Viņai rūp, lai ģimene lietotu veselīgu pārtiku, tādēļ sieviete atbalsta šo kustību un arī turpmāk domā izmantot iespēju iegādāties produktus tieši no zemniekiem. „Pirmajā reizē pasūtīju kressalātus, biezpienu, olas, desu un jogurtu bez piedevām – to veikalā grūti atrast. Mums nav iespēju braukāt pa tirdziņiem vai saimniecībām, lai meklētu vēlamos produktus, tāpēc priecājamies, ka visu var dabūt vienviet. Ja varēsim atļauties, regulāri veiksim pasūtījumus,” izsakās A.Liberte.
Turpmāk reizi nedēļā interesenti Cēsīs mākslas telpās “Mala” varēs iegādāties produktus no bioloģiskām saimniecībām vai saimniecībām, kas darbojas pēc līdzīgiem principiem. Tiešās tirdzniecības kustībā nav starpniecības maksas. No grupas biedriem tiek gaidīts, ka viņi iesaistās ar idejām, piedalās dežūrās, pieņemot pasūtījumus un produktus, tos izdalot.
”Pati savulaik darbojos līdzīgā tiešās tirdzniecības grupiņā Rīgā. Esmu par veselīgu dzīvesveidu un atbalstu šo ideju, esmu ieinteresēta, lai tā darbotos arī Cēsīs. Nodrošinām vietu, kur noris produktu apmaiņa, bet viss pārējais ir pašas grupas ziņā,” saka ”Malas” pārstāve Agnese Berele. Viņa arī neslēpj, ka
“Mala” iecerējusi atvērt virtuvi,
kurā būs ēdieni, kas pagatavoti no bioloģiski audzētiem produktiem.
Jāpiebilst, ka iesaistītie pircēji šodien tiekas klātienē, lai izvērtētu produkcijas piedāvājumu, dalītos ieteikumos, kā veiksmīgāk organizēt grupas darbību, un runātu par plāniem saistībā ar saimniecību iepazīšanu klātienē. “Tikšanās ir vajadzīga, lai domubiedriem rodas sajūta, ka grupu var izveidot tādu, kādu paši vēlas, tāpēc ikviens viedoklis ir svarīgs,” piebilst Signe.
Latvijā šādas grupas darbojas vairākās pilsētās – Rīgā, Valmierā, Siguldā, Smiltenē un citur. Tās ietver ne tikai produktu pirkšanu, bet arī draudzīgu attiecību uzturēšanu, kopīgas talkas, regulāras tikšanās piegādes dienās un citas aktivitātes. ”Ir būtiski zināt, ne tikai to, no kurienes produkti nākuši, bet arī to, kas ir cilvēks, kurš par tiem ir rūpējies,” papildina S.Jānelsiņa.
Līdz šim bijušā Cēsu rajona zemnieki veduši produkciju uz citām vietām, piemēram, Siguldas grupai, kas darbojas nepilnu gadu,” „Nenoliedzami, tiešās tirdzniecības grupas kļūst arvien populārākas. Tas ir pirmais solis, lai mēs atbalstītu bioloģisko produktu ražotājus, līdz ar to dodot tiem motivāciju attīstīties. Nevaram izdarīt visu, taču no šādām grupām var tālāk attīstīties kooperatīvie veikaliņi vai tamlīdzīgi,” stāsta Siguldas grupiņas aktīviste Inese Romanova. Viņa min, ka ar tiešās tirdzniecības grupas starpniecību nedēļā ap 30 ģimenes veic pasūtījumu. “Taču iesaistīto cilvēku skaits ir daudz lielāks, jo pasūtītāju aktivitāte ir mainīga, katru nedēļu pircēji var būt pavisam citi cilvēki,” stāsta Inese un atzīst, ka šādām tirdzniecības grupām būtu jābūt katrā pilsētā.
Īpaši labi šo kustību vērtē zemnieki. Mājražotāja Ilze Bērtiņa no Smiltenes novada savu produkciju – mājās gatavotu sieru, biezpienu, jogurtu, kā arī dāzeņus un olas – izplata vairākām tiešās tirdzniecības grupām, tagad arī Cēsīs. „ Savulaik sapņoju, ka varu mājās ražot preci un man nav jāstāv tirgū, kas prasa daudz laika. Tiešās tirdzniecības grupas ir šī iespēja, tās ir nenovērtējams atbalsts mājražotājiem,” tā I.Bērtiņa.
Līdzīgi izsakās arī Inta Kirkila no Mores pagasta zemnieku saimniecības „Ceplīši”, kura lauku labumus ved Siguldas tiešās tirdzniecības grupas pircējiem. „Esam priecīgi, ka mūsu produkti ir iecienīti, ka pircēji tos novērtē. Braucam arī uz tirdziņiem, taču tiešās tirdzniecības grupai ir citi plusi – mēs vienmēr zinām, ar ko rēķināties.
Saražojam tikai tik daudz, cik vajag pircējam,” atzīst Inta, piebilstot, ka daudziem zemniekiem tiešā tirdzniecība ir teju galvenais produkcijas realizācijas veids.
Ilze Fedotova
Komentāri