
Pie mājām piesaulītē dažviet jau zied sniegpulkstenītes, ne viens vien nobaudījis veselības dzērienu – kļavu sulas. Pavasaris šogad steidzīgs, ziema, tā īsti vadības grožus rokās nepaturējusi, tos bez ierunām atdod.
“Tik agru pavasari neatceros, ziemas arī nebija,” sarunās par laikapstākļiem atzīst daudzi. Kā apliecinājums tiek minēts, ka dažviet dzirdēti pirmie cīruļi, kļavām tek sulas, kādā vietā redzēts, ka pamodies ezis.
“Sniegpulkstenītes zied. Pirms divām nedēļām pie mums, Līgatnes dabas takās, ezis savā voljērā sāka skraidīt. Tiesa, šis ezis nav rādītājs, jo tas jau augusta beigās aizgāja gulēt. Pērnpavasar pamodās marta beigās,” stāsta
Līgatnes dabas taku dabas aizsardzības vecākā speciāliste, zootehniķe Velga Vītola un uzsver, ka siltais laiks visus modina. “Ja saulīte spīd un silda, dzīvnieki mostas. Ja uznāks aukstums, ezis atkal atradīs vietu, ieritināsies un gulēs. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pavasaris ir agrs, bet ne kas neredzēts. Kādos Ziemassvētkos no Cēsīm policisti atveda ezi, kurš bija skraidījis pa ielu. Pie mums nogulēja līdz pavasarim. Ja
ezi paņem siltā istabā, tad gan tas kārtīgi pamodīsies. Pēc ziemas nogurušam ezim nevajag dot pienu, tas ēd gaļu, garšo kaķu barība,” padomu dod pazīstamā dzīvnieku kopēja. Velga uzsver, ka ikvienam dzīvniekam svarīgākais -lai būtu paēdis, tad nekaitē arī ziemas aukstums. “Taureni gan vēl neesmu redzējusi.
Pavasaris februārī Latvijā nav pārsteigums,” saka Velga Vītola.
Paraugoties vēsturē, tā arī ir. Siltākās ziemas bijušas 1989./ 1990. gadā un 1974./1975. gadā. Pirms 26 gadiem pusotru, divus mēnešus agrāk nekā parasti sākās pavasaris – februāra beigās Kurzemē bērzos un kļavās sākās sulu cirkulācija, ziedēja sniegpulkstenītes, vizbulītes. No upēm jau bija izgājis ledus. Togad bija
vissiltākais februāris pēdējos simts gados.
Savukārt aukstākais februāris bijis 1929., 1940. un 1985. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija līdz 9,5 grādus zemāka par normu. Uz vairāku siltu ziemu fona ar salu un sniegu izcēlās 1994. gada februāris, kad jau no pirmajām dienām iestājās ļoti auksts laiks. 12., 13. februārī Daugavpilī gaiss atdzisa līdz mīnus 33 grādiem, savukārt Rīgā līdz mīnus 29 grādiem. Strauji aizsala Rīgas līcis, kuģiem ceļu atbrīvoja ledlauzis. Arī 1996. gada februāris bija ļoti auksts un sniegots. No 7.-11. februārim minimālā gaisa temperatūra austrumu rajonos noslīdēja līdz mīnus 31 – 33 grādiem, un vidējā diennakts temperatūra bija 10-15 grādus zemāka par normu, bet visa mēneša vidējā temperatūra 3-5 grādus zemāka pār normu. Pērn līdz pat 19. februārim bija stabili siltāks laiks par normu, turpretī mēneša noslēgums temperatūras ziņā bija kontrastains. 22. februārī Zosēnos
reģistrēta visā mēnesī viszemākā gaisa temperatūra
mīnus 20,8 grādi, bet piecas dienas vēlāk Jelgavā visaugstākā – plus
8,2 grādi. Toties sniega sega noturīgi klāja lielāko Latvijas daļu, Austrumlatvijas augstieņu rajonos tās biezums līdz pat divām reizēm pārsniedza normu, atsevišķās dienās sasniedzot 50-54 centimetrus.
Aizvadītajā ziemā gan retāk nekā citkārt laika ziņās tika minēti Zosēni, kur jau pierasti ir aukstākais laiks. Kā medijiem skaidrojusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa, Zosēnos meteoroloģiskās iekārtas ir uzstādītas visaugstāk virs jūras līmeņa, tāpēc arī gaisa temperatūra ir visaukstākā.
Tūlīt marts, kāds tas būs, prognozes ir dažādas, izskan arī domas. Arī tādas, ka gan jau vēl uzsnigs arī sniegs. 2005. gada 2.martā novērots stiprākais sals Latvijā, vietām
temperatūra noslīdēja līdz mīnus 28 grādiem.
Līdzās 1968., 1973. un 1989. gadam, ļoti silts marts bija arī 1990. gadā, kad mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra sasniedza plus 11
un vairāk grādus, kā tas parasti ir maija vidū. Kopumā vissiltākais marts bija tieši 1990. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra izrādījās 5-7 grādus augstāka par normu.
To, kāds būs marts, katrs var pareģot pats, jo ticējumi vēsta – kāds 1. marts, tāds būs pavasaris,
2. marts vēsta par vasaru. 3. marts iezīmē, kāds gaidāms
rudens, un 4. marts – nākamo ziemu. Latvijā pazīstamais laika vērotājs Vilis Bukšs gan atgādina ticējumu – ja janvārī ir marts, tad martā janvāris. „Janvāra sākums bija ar aprīlim raksturīgiem laika apstākļiem. Tā ir zīme, ka marta pirmajā pusē ziema neatkāpsies, bet izspēlēs ne vienu vien „ziemīgu joku”. Arī pārsvarā siltais februāris liecina par nokrišņiem bagātu un ne visai pavasarīgu pirmo pavasara mēnesi. Savukārt 1. februāris, kas prognozē pavasari, bija vējains, un tas norāda uz vējainu martu un aukstu pavasari,” tā vēsta laika vērotājs.
Sarmīte Feldmane
Komentāri