Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

Latvijā atgriezušās aptuveni 19 gājputnu sugas

Druva

Īsās un siltās ziemas, kā arī agrā pavasara dēļ šogad Latvijā atgriezušās aptuveni 19 gājputnu sugas, aģentūru LETA informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā.

Saskaņā ar biedrības apkopoto informāciju pirmie pavasara migranti novēroti jau februāra vidū. Šogad pirmais pavasara vēstnesis bija dzērve. Viens šīs sugas īpatnis novērots jau 14.februārī Tukuma apkārtnē un vienlaicīgi tas bija arī sugas agrākais pavasara migranta novērojums. Nākamie pavasara vēstneši Nīcas laukos 15.februārī bija četras ķīvītes, kas ir otrs agrākais sugas pavasara migranta novērojums.

Jau 18.februārī putnu migrācija uzņēma apgriezienus – Nīcas apkārtnē novēroti jau vairāki simti četru dažādu sugu zosu, tostarp divu baltpieres zosu novērojumus, kas bija agrākais šīs sugas pavasara migrantu novērojums Latvijā. Salīdzinoši lielais skaits liecina par to, ka zosis bija ieradušās jau vismaz dažas dienas iepriekš. Tajā pašā dienā dienvidrietumu Kurzemē tika manīti pirmie desmiti migrējošo lauku cīruļu, kuri parasti tiek uzskatīti par klasiskākajiem pavasara vēstnešiem.

Bez šiem atsevišķu sugu agrākajiem novērojumiem, arī īsknābja zosij, mazajam gulbim, sāmsalas pīlei un baltvēderim 2014.gada pavasarī reģistrēti agrākie novērojumi pavasara migrācijas laikā.

Īsā ziema arī ir pārrakstījusi ornitofaunistikas ziemotāju vēsturi Latvijā, jo aizvadītajā ziemā ir novērotas vairākas līdz šim Latvijā neziemojošas putnu sugas. Piemēram, decembra vidū Liepājā pie Ezermalas putnu torņa vismaz nedēļu uzturējās lukstu čakstīte. Janvāra sākumā Salacgrīvas ostā novērots ģirlicis, kas ir šīs sugas otrais novērojums ziemas mēnešos. Pirmo reizi pierādīta jūras šņibīša ziemošana Latvijā – uz Mangļsalas mola no decembra līdz pat februārim.

Ornitoloģijas biedrības speciālisti, vērojot migrācijas fenoloģiju, secina, ka ziema ir beigusies un visdrīzāk ne ilgstošs un stiprs sals, ne dziļš sniegs vairs nav gaidāms. Jau ierasts, ka pirmie gājputni, kas atgriežas Latvijā, ir tuvie migranti, kuri ir samērā noturīgi pret mērenu salu u.c. nelabvēlīgiem laikapstākļiem. To ziemošanas vietas Eiropā sākas tur, kur konkrētajā ziemā beidzas sniega un sala zona. Arī to barošanās profils ir samērā plašs – graudi, sēklas. Tas šiem putniem ļauj vieglāk atrast barību un pārciest skarbākus meteoroloģiskos apstākļus zināmu laika posmu.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi