Cēsīs notika seminārs “Aktualitātes būvniecības nozarē Ziemeļvidzemes reģionā”, kurā aplūkotās tēmas attiecas uz problēmām visā būvniecības nozarē.
Semināru rīkoja Latvijas Celtnieku arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Būvnieku asociāciju un Cēsu novada pašvaldību. Līdzīgi semināri notikuši arī citviet, tie ļāvuši iezīmēt problēmas, kam nepieciešams risinājums. Šie jautājumi aktuāli arī tāpēc, ka pašreiz Saeimā atvērts Būvniecības likums un vēl var iesniegt priekšlikumus.
Semināra dalībnieku vidū bija būvnieki no Cēsu puses un citiem Vidzemes novadiem, arī pašvaldību pārstāvji, pasūtītāji, citi interesenti.
Latvijas Celtnieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Ieva Gretere aicināja ikvienu runāt par problēmām šajā nozarē, lai kopīgi virzītos uz tās sakārtošanu.
Latvijas Būvnieku asociācijas valdes loceklis Normunds Grīnbergs informēja, ka semināru galvenais mērķis – izkristalizēt būvniecības nozarē esošās problēmas: “Manuprāt, problēmas jāskatās kontekstā no pasūtītāja līdz izpildītājam, neaizmirstot arī izglītības jomu, kam vajadzētu sagatavot būvniecības profesionāļus. Katrā jomā ir daudz nesakārtotu lietu. Ja mēģināsim tikt galā tikai ar vienu atsevišķi, atraukti no konteksta, rezultāta nebūs. Apzinos, ka katrai iesaistītajai pusei ir savas intereses, taču, domāju, kopsaucēju var atrast. Nozarē ienāk jauni cilvēki, principi, kas darbojās pirms gadiem 10 – 15, vairs nav spēkā. Tagad jāskatās citādi, problēmas jārisina ar jaunām metodēm.”
Latvijas Celtnieku arodbiedrības eksperts Jānis Gužāns iepazīstināja ar iepriekšējos semināros iezīmētajām problēmām. Pēc tam, N. Grīnberga rosināti, sanākušie iesaistījās diskusijā par tām.
Ļoti plaši tika runāts par zemāko cenu publiskajā iepirkumā. Kā norādīja J. Gužāns, tas ietekmē ne tikai kvalitāti, bet arī algas, kas būvniecībā ir pārāk zemas. Sarunu gaitā tika uzsvērts, ka lielākās problēmas rada dempinga cenas. Risinājums varētu būt princips, ka, izskatot rezultātus, uzreiz atmet zemāko un augstāko cenu.
N. Grīnbergs norādīja, ka bieži pasūtītāji precīzi nedefinē kritērijus un kvalitātes prasības: “Ja tie norādīti, zemākā cena nav problēma. Lai vieglāk izanalizētu pretendentu pieteikumus, iepirkumu komisijās vajadzētu iekļaut būvniecības profesionāli, kurš var konstatēt nepilnības un pārliecināties, vai piedāvātā cena tiešām pamatota, vai tajā nav nepamatoti lēts piedāvājums.”
Kāda semināra dalībniece gan iebilda, ka
pašreizējā situācijā gan pasūtītājam jābūt visgudrākajam, lai visu sapratu, jo pretī ir profesionāļi, kuri vienmēr pierādīs savu taisnību. Turklāt jārēķinās, ka gandrīz visi iepirkumu rezultāti tiek pārsūdzēti.
Ar zemo cenu problēmām saskaras arī uzņēmēji. Kāds vietējais būvnieks atzina: “Ja nevaram piedāvāt zemāku cenu, paliekam bez darba. Sanāk – vai nu būvējam nekvalitatīvi, jo citādi zemu cenu nevar piedāvāt, vai ejam prom no būvniecības!”
Daudz tika runāts arī par ģenerāluzņēmēju atbildību. J. Gužāns norādīja: “Šobrīd tā ir tikai vārdos. Viņi saka, ka atbildība liela, taču redzam, ka gan Zolitūdes nelaimē, gan Rīgas pils ugunsgrēkā ģenerāluzņēmējs no tās izvairās.”
Vēl viens aspekts šajā atbildībā – nenorēķināšanās ar apakšuzņēmējiem. Patlaban būvniecībā strādājošais ir neaizsargāts, ģenerāluzņēmējs var nenorēķināties, šādai viņa rīcībai nav nekādu seku. Tāpēc visi klātesošie bija vienisprātis, ka objekta ģenerāluzņēmējam jāuzņemas pilna atbildība gan par veicamo darbu, gan norēķiniem ar apakšuzņēmējiem.
Izskanēja priekšlikums noteikt, ka apakšuzņēmēju ķēdītē nedrīkst būs vairāk kā divi uzņēmumi. Šobrīd to skaits krietni lielāks, gadās, ka tiem vēl ir savi apakšuzņēmēji.
Arodbiedrība ierosina ieviest solidāro atbildību. Ja apakšuzņēmējs savu darbu padarījis, bet nav saņēmis naudu no ģenerāluzņēmēja, viņš iet pie pasūtītāja, kurš samaksā, pēc tam naudu atvelkot no ģenerāluzņēmēja vai piedzenot caur tiesu.
Vēl viena aktuāla problēma ir darbaspēka kvalifikācija. N. Grīnbergs informēja, ka Latvijā no visiem būvobjektos strādājošajiem tikai apmēram ceturtdaļa ir jomas profesionāļi, kuri šo amatu mācījušies: “Kā uzņēmējam savākt labu komandu, ja darbiniekiem nav nekādu dokumentu, kas apliecinātu darba pieredzi, kvalifikāciju. Kaut vai šāds piemērs – Latvijā nav neviena profesionāla betonētāja, bet visur viss ir sabetonēts.”
Semināros izskanējis priekšlikums ieviest profesionālās kvalifikācijas kategorijas, arī Cēsīs visi to atbalstīja. Citās nozarēs prasa profesionālo kvalifikāciju, bet būvniecībā tas joprojām nav ieviests. Kategoriju sistēma sakārtotu būvniecības vidi. Strādnieks ar
zemāko kategoriju nebūs konkurētspējīgs darba tirgū, tas būs stimuls mācīties, attīstīties. Tas izslēgtu arī to, ka cilvēki būvniecībā nāk no citām nozarēm un uzreiz sevi pozicionē kā speciālistus.
Diskutējot par minētajām problēmām, kas nebūt nav vienīgās, kāds semināra dalībnieks jautāja – vai valstī tiešām nav neviena, kurš saprastu, ka būvniecības jomā
kaut kas nav pareizi. Uz to N. Grīnbergs atbildēja – diemžēl tiešām nav: “Tāpēc tikai saviem spēkiem varam kaut ko mainīt! Lai to panāktu, jābūt
stiprai būvnieku asociācijai, kurā plaši pārstāvēti mazie un vidējie uzņēmumi. Jo vairāk būs aktīvu, gudru cilvēku, kuri spēj argumentēt savu domu, jo labāk tiksim sadzirdēti. Ja sēdēsim pie televizora un sūkstīsimies, cik mums grūti, ka visi brauc prom, nekas nemainīsies. Izmaiņas nevar panākt rīt vai parīt, bet jāsāk šodien, lai pēc gada, diviem būvniecības joma būtu sakārtota.”
Jānis Gabrāns
Komentāri