Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Amālija, Amēlija

Lauksaimnieki jau pārsējuši lielāko daļu izsalušo ziemāju; uz kompensācijām necer

Druva

Lai gan Latvijas laukos augsne vēl nav sausa, turklāt – visai vēsa, līdz šim pārsēta lielākā daļa izsalušo ziemāju, kā arī turpinās vasarāju sēja. Turklāt pārsēšanas darbu zemnieki veic par saviem līdzekļiem, nerēķinoties ar kompensācijām no valsts vai Eiropas Savienības fondiem, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

Latvijas reģionos patlaban aktīvi norit sējas darbi – Kurzemes un Zemgales pusē jau lielākā daļa platību ir apsētas, kamēr Latgalē sējas darbi tikai pamazām sākas.

“Zemgales laukos izsala 80% platību, tādēļ pavasarī aktīvi sākām sējas darbus, ar vasarājiem pārsējot gandrīz visas nopostītās platības. Pirmie pārsēšanas darbi ir paveikti, tagad gatavojamies otrajai kārtai,” norādīja kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Arī kooperatīva “Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka zemnieki patlaban aktīvi izmanto labos laika apstākļus sējas darbiem.

“Vidzemē jāpārsēj apmēram puse izsalušo platību, tomēr zemnieki ir piesardzīgi ar vasarāju sēšanu – vēl nav iespējams prognozēt, kāda būs vasara. Ja uznāk sausums, būs zaudējumi. Tādēļ tā ir katra zemnieka individuālā izvēle – nepārsēt ziemājus un cerēt, ka kaut kas izaugs, vai atstāt papuvē, vai arī tomēr uzņemties risku, investējot vasarājos,” sacīja Jansons.

Kooperatīva “Sēlijas āres” vadītājs Vitolds Kveders atzina, ka Latgalē sējumus nosargājusi nelielā sniega kārta, tādēļ izsala neliela daļa, aptuveni 20% no ziemājiem.

“Patlaban esam jau iesējuši auzas un nelielu daļu no kviešiem un šajās dienās turpinām sēt kviešus, rapšus un citas vasarāju kultūras,” sacīja Kveders.

Savukārt kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča norādīja, ka Dienvidkurzemē sējas darbi ritot pilnā sparā.

“Grūti pateikt precīzas platības, kuras skāris kailsals, tomēr rēķinām, ka Dienvidkurzemē ir izsaluši aptuveni 70% no ziemājiem. Ir vietas, kur izsaluši pilnīgi visi lauki, bet ir vietas, kuras skartas mazāk. Lai gan zeme ir diezgan slapja un vēsa, sēja jau rit pilnā sparā – esam sākuši sēt auzas, kviešus un pupas,” sacīja zemnieks.

Savukārt LLKA izpilddirektore Evija Gunika norādīja, ka kopumā šis graudkopības nozarei ir vērtējams kā viens no smagākajiem gadiem, turklāt zemnieki vairs nerēķinoties ar kompensācijām ne no valsts, ne arī Eiropas Savienības.

“Lai kompensētu zaudējumus, glābiņš nav arī apdrošināšanas atlīdzības. Pieredze ar sējumu apdrošināšanu iepriekšējā periodā ir bijusi negatīva – zaudējumu gadījumā apdrošinātāji neizmaksāja kompensācijas, tādēļ lielākā daļa lauksaimnieku savus laukus nebija apdrošinājuši. Grūti spriest, cik reālas ir izredzes saņemt kompensācijas no Eiropas Savienības līdzekļiem, tādēļ ceram uz labvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī labām graudu cenām,” rezumēja organizācijas vadītāja.

Kā ziņots, Zemkopības ministrija patlaban gatavo papildus argumentus, lai Briselē pamatotu nepieciešamību Latvijas lauksaimniekiem saņemt kompensācijas par šoziem izsalušajiem ziemājiem. Papildus izmaksas, pārsējot ziemājus, ir apmēram 100 eiro uz vienu hektāru. Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) līdz šim bijis visai skeptisks par iespēju saņemt attiecīgās kompensācijas, kuras Eiropas Komisijas (EK) akcepta gadījumā tiktu izmaksātas no īpašā krīzes fonda. Fonds ir šā gada jaunievedums un tiek veidots no visu ES dalībvalstu lauksaimnieku iemaksām.

Biedrība “Zemnieku saeima” jau martā aicinājusi zemkopības ministru veidot koalīciju ar Lietuvu un Poliju un vērsties EK ar aicinājumu izmantot krīzes fondu, lai paredzētu atbalstu bojā gājušo ziemāju daļējai kompensēšanai saimniecībās. Vienlaikus biedrība uzsver, ka kompensācijas to klasiskajā izpratnē no Latvijas valdības netiek prasītas.

Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot 2012.gada sezonas visu laiku rekordu – 2,1 miljonu tonnu. Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2012.gadā. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība gan samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem 2013.gadā.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi