Eiroparlamenta vēlēšanām gatavojas ne tikai partijas un to kandidāti, vēlētāji, bet jo cītīgi tie, kuri atbildīgi par vēlēšanu norisi.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars,
vietnieks Kārlis Kamradzis un
sekretārs Ritvars Eglājs tikās ar bijušā Cēsu rajona novadu iecirkņu vēlēšanu komisiju locekļiem, lai informētu par izmaiņām un vēlreiz atgādinātu svarīgāko.
“Mēs gatavojam spēles laukumu, lai kādas būtu vēlēšanas, mums, spēlētājiem, laukums ir jāsagatavo,” sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars un uzsvēra, ka katrās vēlēšanās ir kas citādāks, turklāt būtiski, ka labākā kvalitātē.
“Arī šajās vēlēšanās ir jaunumi un komisiju locekļi nevarēs izbraukt ar vecām zināšanām, taču strādāt būs vieglāk nekā iepriekšējās vēlēšanās,” pastāstīja CVK priekšsēdētājs.
Saziņa ar Centrālo vēlēšanu komisiju notiks elektroniski nevis pa telefonu, kā kādreiz, kad no iecirkņiem zvanīja uz rajona vai novada komisiju, tad no turienes uz CVK, ka iecirknis sācis darbu, ka, piemēram, līdz pusdienlaikam tik un tik nobalsojuši. Vēlēšanu zīmes iecirkņu komisijas saņems
jau sašķirotas, kaudzītēs būs saliktas visas kandidātu listes. Protams, komisijām gan jāpārbauda, jo par to, vai katrs vēlētājs saņem visas listes, atbildīga komisija.
“Bijuši iebildumi, ka vēlētāju saraksti ir lieli papīra palagi, ka tie taču
varētu būt elektroniski. Par to tiek domāts,
bet šoreiz vēlētāju reģistrācija būs tāda pati kā līdz šim,” skaidroja Arnis Cimdars.
Tāpat kā pirms pašvaldību vēlēšanām, arī pirms nobalsošanas Eiroparlamenta vēlēšanās visos vēlēšanu iecirkņos un novadu komisijās notiks ģenerāltests, kad tiks pārbaudīta gan balsu skaitīšana, gan datu
nosūtīšana uz CVK. “Būtiski, lai katrs vēlēšanu komisijas loceklis zina, kas viņam jādara, un labi strādā elektroniskie sakari. Diemžēl iepriekšējo vēlēšanu pieredze atgādina, ka ne visos pagastos pieejams augstas klases internets,” domās dalījās CVK priekšsēdētājs. Viņš arī vērsa ikviena uzmanību, ka, lai arī ko runātu skeptiķi, balsošanas urnām plombas noņemt vai nomainīt tā, lai nebūtu redzams, nevar.
“Komisijās strādā daudzi pieredzējuši cilvēki, kuri savu darbu zina, kuriem uzticas vēlētāji. Iepriekšējās vēlēšanās esam apstiprinājuši, ka mums var uzticēties,” kolēģiem sacīja Arnis Cimdars.
Raunas novada domes izpilddirektore Linda Zūdiņa daudzus gadus strādāja iecirkņa vēlēšanu komisijā, Eiroparlamenta vēlēšanas viņai būs pirmās, pildot
novada komisijas priekšsēdētājas pienākumus. “Katrās vēlēšanās ir kas jauns, jo tiek izmantotas aizvien jaunas tehnoloģiskās iespējas, lai samazinātu cilvēka iespējamību kļūdīties. Novadā Eiroparlamenta vēlēšanu biļetenus aizvien neskenēsim, bet skaitīsim balsis tāpat kā agrāk. Mums nav ļoti daudz vēlētāju, pa vecam balsis var saskaitīt ātrāk,” domās dalījās Linda Zūdiņa. Raunēniete atzīst, ka diemžēl cilvēkiem par Eiroparlamenta vēlēšanām interese ir maza, retais arī saprot, ko Briselē
mūsu deputāti lemj. “Vispār cilvēki maz zina par ES institūcijām, un daudzi tieši tāpēc nenāks uz vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanās novadā nobalsoja ap 1400 pilsoņu, domāju, ka šajās vairāk par 800 diezin vai būs,” sprieda Linda Zūdiņa. Līdzīgu viedokli pauda arī Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Kazainis, piebilstot, ka Eiroparlaments ir tālu un nevar cerēt, ka par to būs tāda pati interese kā par Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām.
Pirmās Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā notika 2004.gadā.
Tajās piedalījās 41,34 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Tās bija pirmās vēlēšanas Latvijā, kurās tika izmantots vēlētāju reģistrs. “Tas bija kas jauns. Mēs pirmoreiz vēlējām deputātus Eiropas Parlamentam. Daudziem bija cita attieksme nekā šodien, valdīja citas emocijas,” atmiņās kavējās
Vecpiebalgas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Andris Balodis. Viņam pirmās
Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā paliks atmiņā arī kā mazmeitas dzimšanas diena.
Inešu pagasta komisijas priekšsēdētājs Viktors
un locekle Evita Leiboma “Druvai” atzina, ka sarunās to, ka būs vēlēšanas,
gan
cilvēki piemin, bet neko konkrēti neviens nezina, jo
nav jau
informācijas.
2009.gadā
Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas notika kopā, par Eiroparlamentu savu viedokli izteica 53,69 procenti vēlētāju, bet nākamās pašvaldības vēlēja
– 53,80 procenti pilsoņu. Tātad dažs nevēlējās balsot par mūsu deputātiem Eiropā.
Visos novados pašvaldības apstiprinājušas novadu un iecirkņu vēlēšanu komisijas. Katrā novadā ir viena novada komisija, katrā pagastā un pilsētā vismaz viena iecirkņa komisija. Vairākos novados strādā pieredzējušas komisijas, dažviet mainījušies daži locekļi, bet Taurenes vēlēšanu iecirkņa komisija nomainījās pilnībā. “Nav kāda īpaša iemesla, vienkārši gadiem kopā bija strādājuši, ja viens aiziet, arī citi tāpat. Pārējos pagastos pa kādam loceklim arī mainījies,” pastāstīja Vecpiebalgas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Andris Balodis.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, kā allaž pirms vēlēšanām, ikvienam novēlēja atcerēties, ka katra balss var būt izšķiroša.
Sarmīte Feldmane
Komentāri