Amatā starpkultūru festivāla „Otrpus Vidusjūrai 2014″ ietvaros viesojās ēģiptiešu teātra – dejas grupu „Gwana for arts”.
“Festivāla mērķis ir mazināt, lauzt stereotipus par atšķirīgo, iepazīstināt interesentus ar arābu kultūras pamatiem – valodu, dzīves stilu, vērtībām un dažādām kultūras izpausmēm, tā rosinot pārdomas un dziļāku izpratni par modernās pasaules vienotību, tolerances un sadarbības nepieciešamību,” saka Sintija Lejniece, Annas Lindes fonda, kas Latvijā jau ceturto gadu rīko šo festivālu, pārstāve, arābu valodas un kultūras speciāliste. Sintija uzsver, ka tikai iepazīstot var saprast kopīgo un atšķirīgo. “Viesi atveduši līdz bumbiņas no kaltētiem turku zirņiem. Mums pazīstamas pelēko zirņu pikas. Lūk, arī līdzība,” nosaka Sintija.
Viesus Amatā uzņēma folkloras kopa “Ore”. Vadītāja Inese Roze atzīst, ka, iesaistoties projektā, aicinājuši ciemos dejotājus, jo pašiem tuvāki ir danči un rotaļas. “Domājām, atbrauks meitenes, jo esam pieraduši, ka Latvijā viņas ir lielākās dancotājas. Atbrauca galvenokārt puiši,” stāsta Inese.
Latvieši viesus iepazīstināja ar savām dziesmām, dejām. Viesi ieinteresēti metās kopīgās rotaļās. Viņu uzstāšanās tika īpaši gaidīta. Deju soļus iemēģināja vairāki desmiti sanākušo. Vēderdeja gan izdevās retajai latvietei.
“Festivālā “Baltica” esmu redzējis ko līdzīgu, piemēram, palestīniešu grupas uzstāšanos. Dejas ir ļoti atšķirīgas no mūsējām. Maz zinām par šo kultūru, lai saprastu, ko nozīmē kustības, jo katrai jau ir sava jēga. Mūsu dejas šķiet daudzveidīgākas, viņu šķiet vienmuļas. Protams, interesanti paskatīties, pamēģināt,” “Druvai” stāstīja “Ores” dalībnieks Edgars Žīgurs un atzina, ka pašam tomēr eiropeiskais ir saprotamāks.
Pēc dejošanas un dziedāšanas latvieši un ēģiptieši viens otru cienāja ar saviem tradicionāliem ēdieniem. Varēja arī nofotografēties ar ēģiptiešu tērpu aksesuāriem. “Viss jaunais, ko uzzinām ne tikai par savas, arī citu tautu kultūru, ir mūsu bagātība,” atzina Inese Roze.
Sarmīte Feldmane
Komentāri