Daudzviet pasaulē tirgus ir ne tikai vieta, kur cilvēki ikdienā iegādājas kvalitatīvus produktus, bet tas ir arī tūrisma objekts. SIA “Judlain” tirdzniecības vietas saimnieki Judīte Barbare un viņas vīrs Laimonis Sakutis, domubiedru atbalstīti, palēnām cenšas vienu Cēsu tirgus stūrīti padarīt aizvien skaistāku, radot omulīgas tirgošanās sajūtu.
Koka kastītes, balsti un rati, kuros saliktas maisos sabērtas grūbas, zirņi, griķi, zedeņu sētiņas, glītas konservētu dārzeņu un augļu burciņas, noformējumā fotoattēli. Bērniem par prieku vienā no galda kājām izveidots caurumiņš, kurā ielikta spēļu pelīte. Nieciņš pie nieciņa, it kā vienkāršas, taču pamatīgas lietas, un veidojas tīkama vide. Judīte uzsver, ka vien daļa nopelnu par jauko tirdzniecības vietu ir pelnījusi viņa un viņas vīrs, lielāko daļu izdomājis un arī paveicis domubiedrs – “Āraišu siltumnīcas” valdes priekšsēdētājs Džordžs Veldre. Viņam arī piederot ideja par Judītes tirdzniecības vietas nosaukumu “Pie bagātās kundzes”. Judīte skaidro: “Manuprāt, tirdzniecības vietai jābūt pievilcīgai, tādai, uz kuru gribas atnākt vēl un vēl. Tādēļ vēlamies vidi padarīt jaukāku un ceram, ka iedvesmojam arī citus tirgotājus. Liels paldies par iedrošināšanu un atbalstu Džordžam Veldrem un tirgus administrācijai!”
Par Judītes veikumu gandarījums ir SIA “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājam Mārim Bērziņam, kurš “Druvai” atzina: “Patiess prieks, ka mūsu tirgū ir ienācis klients ar pozitīvu domāšanu un jaunu skatījumu uz savas tirdzniecības vietas iekārtojumu. Apmeklētāju ieinteresēšana ar tirgū retu pircēju apkalpošanas formu – pašapkalpošanos, mūsu zemei raksturīgo produktu klāstu un jauko, mājīgo tirdzniecības vietu iekārtojumu, liekas pievilcīga gan tirgus personālam, gan pircējiem. Veiksmīgai pārdošanai nepieciešams gan kvalitatīvs produkts, gan laba apkalpošana, gan pievilcīga iepirkšanās vieta. Domāju, Judītes uzsāktais rosinās padomāt par savu tirdzniecības vietu iekārtojumu arī citus tirgotājus. Ikvienam jāapzinās, ka vizuālais iespaids, attieksme pret pircēju un kvalitatīvi produkti ir uzņēmuma konkurētspēju paaugstinoši faktori.”
Judīte uzsver, ka nav zemniece. Viņa ir mājražotāja un “tirgus sieva”: “Mūsu stendos piedāvājam dažādus produktus – gan Latvijā, gan citās valstīs audzētus, ražotus. Ir arī bioloģiskie produkti. Ir Latvijā audzēti zirņi, pupas, grūbas, tējas, augļi un dārzeņi, bet, piemēram, lēcas, kas daudziem pircējiem patīk, Latvijā neaudzē, tādēļ piedāvājam importa. Tāpat, kad beidzas Latvijas ķiploki, pārdodam importa. Tad nekautrējos pierakstīt cenu zīmē, ka „ķiploki no Meksikas, bet ļoti garšīgi“. Būtiskākais, lai pircējs zina, ko iegādājas, lai tirgus ir godīgs. Lai tirgotāji pircējam atklāti pasaka, kas ir un kas nav Latvijā audzēts un ražots – tad klients pats var izvēlēties, ko pirkt un ko ne. Diemžēl daudziem pircējiem aizvien trūkst informācijas un zināšanu par to, kad, piemēram, izaug pirmie Latvijas gurķi, kad pieejamas pirmās zemenes, par to, ka tas, ka ābols vai rutks ir no bioloģiskās saimniecības, vēl nenozīmē, ka tam jābūt gludam un kā no žurnāla vāka. Šo nezināšanu diemžēl dažkārt izmanto negodīgi tirgotāji, un par to ir skumji.”
Judīte stāsta, ka daudzus gadus strādājusi tirdzniecībā, taču vienmēr kā padotā. Tirgū kopā ar vīru tirgojusies vien uz Jāņiem, kad pārdotas lauku puķes, rudenī – salasītās sēnes. Pirms diviem gadiem Judītei palūgts iztirgot preci stendā, kura īpašniece nolēmusi pārtraukt tirgošanos. Iepaticies. Nolemts riskēt un izveidot savu stendu. Sākumā pārdoti vien garšaugi no pašas dārza, palēnām piedāvāts plašāks klāsts, meklēti zemnieku, bioloģisko produktu ražošanas kooperatīvu kontakti. Piemeklēta arī pircējiem interesējoša importa produkcija. Judīte atminas: “Arī pati mājražošanu sāku pateicoties tam, ka atvēru tirgū savu stendu. Uz Ziemassvētkiem gribēju cept piparkūkas. Lai to oficiāli drīkstētu, nokārtoju nepieciešamās atļaujas. Vēlāk sāku cept arī maizi, vārīt ievārījumus, konservēt, un nu piedāvāju pircējiem diezgan plašu klāstu dažādu mūsmājās tapušu produktu. Esam sākuši ik dienu piedāvāt arī mājās gatavotu ēdienu – zupas, sautējumus, putras.”
Sākotnēji tirgū darbojusies tikai Judīte, bet vīrs strādājis mežizstrādes jomā, taču aizvien biežāk kavējusies samaksa par padarīto, rezultātā pieņemts lēmums tirgū strādāt abiem, turklāt divos stendos. Judīte atzīst, ka ideju, kā stendus attīstīt un paplašināt produkcijas klāstu, ir vēl daudz. Atliek vien palēnām īstenot vienu
pēc otras, cerot, ka ar laiku viss Cēsu tirgus būs pievilcīgs kā tūrisma objekts un ļoti godīgs pret pircējiem.
Māra Majore – Linē
Komentāri