Auksts vējš un lietus pluinī pļavas un dārzus, nespēdams pierimt pat lielu koku lapotnē. Tāda ir pēdējā nedēļa, un patīkamāku laiku meteorologi tuvākajās dienās arī nesola.
“Stiprs vējš, lietus brāzmas, tāpat kā karsta saule nepatīk nevienam augam,” saka
dārzkope un puķaudzētāja Guna Rukšāne. Pārstaigājot peoniju dobes, viņa novērtē, kurām ziedu skaistumu lietus vai vējš papostījis, kuru ceru pieliecis pie zemes.
“Peonijām patīk skaists, pavēss laiks. Karstā saulē ziedi zaudē krāsu,” bilst Guna. Šopavasar jau 5.maijā uzziedēja pirmās savvaļas peonijas. Tik agru ziedēšanu viņa neatceras. “Vispirms visi augi saulē ātri izstiepās augumā, kad uznāca karstums, savvaļas un plānās peonijas uzreiz izziedēja,” pastāsta Guna. Viņas dārzā aug 150 dažādas peonijas, 30 no tām dažādas sugas, arī pēdējā laikā tik daudzu kārotās dzeltenās. “Ar lakstveida dzeltenajām peonijām ir interesanti. Botāniķi domā, ka tās ir atsevišķa suga. Pa kādai pasaulē varētu būt aizgājušas no Ķīnas imperatora dārza, kad to izpostīja,” stāsta puķkope. Arī viņas kolekcijā ir šis brīnišķīgais augs. To Guna pirms četriem gadiem saņēmusi dāvanā no kāda selekcionāra. Šopavasar peonija pirmoreiz uzziedējusi.
“Peonijas ir tik dažādas gan krāsu, gan ziedu formas ziņā. Patlaban topā ir ne tikai dzeltenīgās krāsas, bet arī plānās peonijas. Man tās ne visai patīk. Lielākai daļai puķu cienītāju tomēr tuvākas ir tās ar lieliem, pildītiem ziediem, izteiktām krāsām,” domās dalās Guna Rukšāne un atzīst, ka pēdējos gados aizvien vairāk modē nāk kādreiz pat tā kā aizmirstās puķes, kas savulaik auga pie katras lauku mājas – peonijas, flokši. “Selekcionāri strādā un rada aizvien jaunas šķirnes. Taču savvaļas augiem ir sava burvība. Man ļoti patīk Himalaju peonijas,” pastāsta puķkope.
Parasti peonijas sāk ziedēt maija vidū un priecē līdz Jāņiem. Gunas dārzā vēlākā ir lietuviešu 'Profesor Gribauskas'. Jāņos vēl ziedēs daudzas. “Tikai tādas vēja sapūstas un lietus
nomocītas. Ja laiks pieturēsies vēss, ziedēšana turpināsies.
Šopavasar ziedēšanas grafiks tāds garāks, ātri sāka, tad laikapstākļi mainījās un viss turpinās,” bilst Guna. Pieredzējušie audzētāji atzīst, ka peonija ir vienīgā puķe, kurai nekaitē kaitēkļi un slimības. Guna tam gluži nepiekrīt, jo no vīrusiem neviens augs nav pasargāts, dažkārt kaitē pelēkā puve.
Aizvadītajā svētdienā viņas stādaudzētavas peoniju dārzā bija atvērto durvju diena. Sabrauca ap 250 interesentu.
Peonijas cilvēkiem patīk – to smarža valdzina, dažādie ziedi glabā kādu noslēpumu.
Priecāties par peonijām pieteikušies arī tūristi.
“To, ka uz Jāņiem dārzam jābūt izravētam, zina katrs. Tā ir tradīcija, ko ievērojam. Arī ikdienā cenšos, lai dobes būtu izravētas. Nebūs taču patīkami, ja ieradīsies ciemiņi un ziedi būs nezālēs,” saka Guna un piebilst, ka pie mājas ap dīķi zāle netiek pļauta, lai būtu vardēm, kur dzīvoties. Tur kāju nesper pat stārķi, kuru apkārtnē ir ļoti daudz.
Šovasar ne viens vien uztraucas, ka kaitēkļi posta dārzus. “Ķīmiju pret kaitēkļiem gandrīz nelietoju. Katru dienu jāpastaigā pa dārzu. Lilijas vilina liliju vaboli. Bet tā ir tik koša, ka nevar nepamanīt. Kad pienāku, krīt uz zemākām lapām, bet es ķeru. To nav tik daudz, lai lietotu ķīmiju,” pieredzē dalās puķkope.
Guna Rukšāne uzsver, ka laiks pirms Jāņiem jāvelta ne tikai darbam, lai pagūtu izravēt visas nezāles, bet arī būšanai dabā. “Tagad ir brīdis, kad visi augi tiecas pretī saulei. Tie, kas vēl nezied, ņemas spēkā, katrs grib pievērst cilvēka uzmanību. Vajag par tiem priecāties. Tas ir arī vislabākais laiks ārstniecisko augu vākšanai,” rosina Guna. Līgo vakarā viņai noteikti meita Līga nopīšot peoniju vainagu. Bijuši gadi, kad galvā likts ķiršu, maijpuķīšu vainadziņš. “Daba mūs prot pārsteigt,” saka Guna Rukšāne.
Sarmīte Feldmane
Komentāri