Izsenis latvieši, gatavojoties Jāņiem, ravējuši dārzus un apkopuši māju, pagalmu. Nav patīkami, ja svētku vakarā saimnieci un saimnieku aplīgo par slinku dzīvošanu.
Arī mūsdienās cilvēki, svētkus gaidot, rosās, lai sakārtotu tuvāko apkārtni, dzīves telpu. To “Druva” pirmssvētku laikā novēroja kā pilsētā, tā laukos.
Cēsniece Valentīna Priede stāsta, ka pilsētā gan Jāņu rotas un dekorējumus nav pamanījusi, taču priecājas, ka Cēsis lielākoties
ir sakoptas, zālieni
nopļauti un daudzviet zied aprūpētas puķes.
“Gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis tomēr savus īpašumus apkopj. Arī Cēsīs pie daudzdzīvokļu namiem, pie privātmājām lielākoties zāle nopļauta. Varbūt pilsētā varēja būt kādi svētku dekori, jo pagaidām par Jāņu tuvošanos neliecina ne pilsētas rota, ne laika apstākļi. Viss tāds vēss un drūms,” bilda V. Priede.
Par vēso laiku runā arī skujeniete Vita Demešenkova, kura norāda, ka tieši aukstais laiks cilvēkus pirms svētkiem darījis lēnīgākus.
“Domāju, ka tie, kuri savus sētu kopj, to dara visu vasaru. Lai gan neslēpšu, ka saimnieces pirms Līgo svētkiem tomēr cenšas dārzus izravēt. Prieks, ka novadā traktoram iegādāta izkapts, tagad pagastā ceļmalas appļautas un skats ir daudz patīkamāks. Katrs saimnieks jau arī cenšas
savas sētas sakopt,” norāda V. Demešenkova, bilstot, ka situācija ir bēdīgāka pie tām mājām, kurās cilvēki vairs nedzīvo, kuras ieaugušas zālē. Arī Jāņu vakarā droši vien daudzas tādas aizaugušas arī paliks.
“Līvānu māju ciemats ar katru gadu paliek arvien tukšāks. Šopavasar vēl viena ģimene aizgāja dzīvot uz Cēsīm, māja palika tukša, un tagad zāle līdz logiem. Šādas ainas kopējo sajūtu dara skumīgāku. Pēdējos gados Jāņi pagastā netiek svinēti kopā, katrs to dara savās mājās vai dodas pie radiem ārpus Skujenes. Par kopīgām svētku sajūtām īsti runāt nevaru,” saka V. Demešenkova.
Dzērbeniete Gunta Sakse iepriekšējos gados cītīgi gatavojusies Jāņiem, pinot vainagus uz veidojot zāļu pušķus. Tie piedāvāti svētku svinētājiem Cēsu tirgū.
“Šogad tirgum negatavojos, taču pati sev un mājiniekiem noteikti vainagus uzpīšu. Šo laiku veltu arī zāļu tēju lasīšanai. Parasti jau līdz Jāņiem patiešām cilvēki cenšas izdarīt iespējami daudz, lai līdz svētkiem dārzs būtu izravēts, māja saposta, pagalms tīrs. Nezinu, vai tas tādēļ, ka bailes no aplīgošanas vai vienkārši tāpēc, ka nezāles aug un no tām jātiek vaļā,” smejot saka G. Sakse, atklājot, ka pašai dārzi izravēti, lai gan patiešām to nācies darīt pa lietainu un drēgnu laiku. Pēdējās dienās, ravējot dārzu, pat pirksti nosaluši.
“Cilvēki gatavojas svētkiem. Un latvietim jau patīk gan svinēt svētkus, gan tiem iepriekš sagatavoties. Mūsu pusē mājas lielākoties ir sakoptas, dārzi patiešām izravēti un cilvēki ir svētku gaidās. Es gan pati neesmu Jāņu, bet latviešu Saulgriežu svinētāja, kurus, domājams, šogad svinēs daudzi, jo Saulgrieži iekrīt sestdienā. Taču varbūt nav būtiski, kurus svētkus svinam, galvenais, lai cilvēkiem būtu īstais noskaņojums un labs garastāvoklis. Jācer, ka par to parūpēsies arī laika apstākļi,” domās dalās dzērbeniete.
Liene Lote Grizāne
Komentāri