VAS “Lauku attīstības fonds” līdz 30.jūnijam ir pieņēmis lēmumu par 401 aizdevuma piešķiršanu zemniekiem 19,7 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.
Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 10 809 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1826 eiro par hektāru.
Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi – kopumā 30 miljoni eiro – lauksaimniekiem būs pieejami vēl sešus gadus, līdz 2020.gada 31.decembrim.
Zemgalē apstiprināti 123 aizdevumi, Kurzemē – 118, Vidzemē – 74, Latgalē – 53, Rīgas reģionā – 33 aizdevumi.
Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2 846 eiro līdz 330 000 eiro. 291 no 401 apstiprinātā aizdevuma piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 55 000 eiro, savukārt pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 000 eiro.
Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 15,9 gadi. Aizdevumu skaits ar termiņu līdz pieciem gadiem – 18 aizdevumi; no sešiem līdz 10 gadiem – 99 aizdevumi; no 11 līdz 15 gadiem – 40 aizdevumi; no 16 līdz 20 gadiem – 244 aizdevumi.
Pamatā aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības – atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tās ir mikrosaimniecības. 292 saimniecībās (no 343) strādā viens līdz trīs darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai 13 saimniecībās darbinieku skaits pārsniedz desmit un gada apgrozījums ir lielāks par diviem miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.
Kā ziņots, zemes kreditēšanas programma sākusi darboties 2012.gada jūlijā. Kreditēšanu administrē “Lauku attīstības fonds” sadarbībā ar “Latvijas Attīstības finanšu institūciju “Altum””. Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemes īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai. Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomāto zemju platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
NOZARE.LV
Komentāri