Saistībā ar Āfrikas cūku mēra iespējamo izplatību varētu būt gaidāms cūkgaļas cenu kritums, jo audzētāji, saskārušies ar realizācijas problēmām, centīsies gaļu pārdot par jebkādu cenu, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
“Tuvākajā laikā Latvijā izmaiņas varētu būt cūkgaļas cenām, bet tas ir atkarīgs no tā, kā attīstīsies Āfrikas cūku mēris Baltijas valstīs un tuvākajos reģionos. Ja slimība ies plašumā, tad noteikti pastāv iespēja cenu kritumam,” sacīja Gulbe, gan pagaidām neprecizējot samazinājuma apmērus.
“Cenas kritums būs saistīts gan ar ekonomiskiem, gan psiholoģiskiem aspektiem, Ja reģiona audzētāji gaļu nevarēs eksportēt, tad to par jebkādu cenu vajadzēs pārdot vietējā tirgū. Savukārt cilvēki parasti cenšas nelietot uzturā to gaļu, kura ir saistīta ar kādām dzīvnieku slimībām, neskatoties uz to, ka cilvēku veselībai šie slimie dzīvnieki un viņu gaļa nekādu kaitējumu nerada,” akcentēja Gulbe.
Patlaban tirdzniecībā cūkgaļas cenas svārstās no 1,75 eiro līdz pieciem eiro par vienu kilogramu atkarībā no gaļas kvalitātes, bet subproduktu cena – no 0,50 eiro līdz 2,28 eiro par vienu kilogramu.
Savukārt vidējā cūkgaļas iepirkuma cena ir 1,50 eiro par vienu kilogramu. No Latvijā kopā saražotā gaļas daudzuma cūkgaļa veido 46%, bet no Latvijā kopumā patērētās gaļas un gaļa produktu apjoma – 55%.
Kā ziņots, arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis iepriekš norādīja, ka cilvēki uzturā cūkgaļu var lietot droši, bez bažām inficēties ar Āfrikas cūku mēri.
“Cilvēks ar Āfrikas cūku mēri saslimt nevar. Taču, lai būtu pilnīgi droši, ka infekcija iznīdēta, cūkgaļu vajag termiski apstrādāt. Desās, cīsiņos, gaļas konservos vīrusa nav un nevar būt,” sacīja Apinis.
Kā ziņots, līdz šim Āfrikas cūku mēra infekcijas zonā ir pārbaudītas vairāk nekā 300 saimniecības, kurās nevienai mājas cūkai netika konstatēta inficēšanās.
Tikmēr rīt Saeimā plānots pieņemt galīgo lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu. Ārkārtas situāciju valdība rosina izsludināt Daugavpils novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā, Laucesas pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā; Aglonas novadā; Krāslavas novadā; Dagdas novadā un Dagdas pilsētā; Zilupes novadā; Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā, Pušas pagastā; Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā un Ciblas novadā.
Ārkārtas situācijas zonu valdība rosina noteikt plašāku nekā karantīnas zona, jo ārkārtas zonā ietverta ne tikai skartās, bet arī apdraudētās teritorijas pierobežā. Kopumā tie varētu būt aptuveni 5000 kvadrātkilometru.
NOZARE.LV
Komentāri