Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) panākta vienošanos ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), ka pirms meža dedzināšanas Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) nepieciešams veikt papildu apspriedes ar vietējiem iedzīvotājiem un, ja iedzīvotāji iebildīs, projekts tiks apturēts.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Sanita Karpoviča, jautājums par GNP meža dedzināšanu tiks skatīts Vides konsultatīvās padomes izbraukuma sēdē, kā arī tiks pieaicināti iedzīvotāji. Tad arī tiks izlemts, vai un kad projekts īstenojams tālāk.
Sanāksmes plānotas jūlija beigās vai augusta sākumā un DAP par to paziņos atsevišķi. DAP atzīst, ka darbs sabiedrības informēšanā nav bijis pieteikums, tāpēc cilvēkiem šī iecere nākusi kā pārsteigums. “Novēloti, bet labāk tagad nekā nekad – iedzīvotāji tiks aicināti uz apspriedi, vides konsultatīvā padome paudīs viedokli,” sacīja Karpoviča.
Karpoviča norādīja, ka medijos izskanējusi neprecīza informācija – kontrolētās dedzināšanas platība būs tikai 2 hektāri, un tā nenotiks parka ainaviskākajā un apmeklētākajā daļā. Darbības mērķis ir nodedzināt augsnes virskārtu, lai atjaunotu biotopa sugu daudzveidību un meža kvalitāti, bet paši koki netiks nodedzināti.
DAP vadītāja Sandra Bērziņa aģentūrai LETA skaidroja, ka projektam ir ievērojami plašāki mērķi un aktivitātes un dedzināšana ir tikai viens no nelieliem virzieniem, kas apsvērts.
“Viena no projekta kompnentēm ir sauso priežu mežu apsaimniekošana, ko var darīt, izcērtot koksni un kokus, lai pavairotu mirušo koksni un palielinātu daudzveidību, vai izcērtot lauces, lai mežā ienāktu gaismu mīlošās sugas, vai veicot kontrolēto dedzināšanu, kas būs viena no projekta daļiņām,” stāstīja Bērziņa.
DAP vadītāja uzsvēra, ka šīs darbības uzdevums ir nodedzināt meža zemsedzi vietā, kur sausie priežu meža sili aizauguši ar sūnām un pamežu.
Kontrolētā dedzināšana nepieciešama, lai koptu meža biotopu un saglabātu bioloģiskās vērtības – skrajš, kopts priežu sils un degumi ir dzīvotnes retiem augiem un kukaiņiem, putniem.
“Cilvēkiem jāsaprot, ka tā ir arī mūsu pierastā meža ainava. Priežu sili ir jākopj, un dedzināšana ir viena no metodēm, kas ir bieža prakse Somijā, Zviedrijā un Amerikā,” klāstīja Bērziņa.
DAP vadītāja uzsver – nebūs tā, ka visai platībai vienkārši pieliks uguni. Dedzināšana tiks veikta joslās, lai nodarītu pēc iespējas mazāk kaitējuma un neciestu ne putni, ne dzīvnieki. Bērziņa arī piebilda, ka nevar pateikt, ka tas obligāti tiks izdarīts šogad, jo nepieciešami konkrēti laikapstākļi – mežam jābūt sausam, nepieciešams pareiza virziena vējš un jāņem vērā arī citi apstākļi.
Bērziņa atzina, ka sabiedrība patlaban ir par maz informēta un tās viedoklī DAP ir jāieklausās, tāpēc par meža dedzināšanu GNP diskutēs gan Vides konsultatīvajā padomē, gan arī aicinās iedzīvotājus uz sanāksmi. “Ja būs absolūts noliegums, tad dedzināšanu neveiksim, bet skaidrošanas darbs jāveic uz priekšu. Uguns atsevišķa meža tipos ir normāla parādība,” viņa norādīja.
DAP vadītāja arī piebilda, ka Latvijā ir daudz viendabīgu mežu, kurus stādījuši cilvēki un kuros visi koki ir vienāda vecuma, tāpēc tajos neveidojas bioloģiska dauzveidīga. Priežu sila saglabāšanai ir arī citas alternatīvas saglabāšanas metodes, nevis tikai dedzināšana, taču ar citiem paņēmieniem nebūs iespējams radīt piemērotu vidi retām sugām, kas dzīvo degumos. Pretēji iepriekš izskanējušajam, ka deguma krāšņvabole ir parazīts, kas apdraud visu mežu, Bērziņa uzsver, ka šī vabole neuzklūp pārējiem mežiem, tā dzīvo tikai degušajā teritorijā. “Tāds krāšņs un ļoti rets putns kā zaļā vārna arī ir “uguns putns”, jo ļoti mīl degušos mežos, kur ir skrajš, daudz gaismas,” piebilda Bērziņa.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad dabas aizsargājamās teritorijās ir plānots pārbaudīt kontrolētas dedzināšanas praksi. Kontrolēto dedzināšanu bija paredzēts īstenot saistībā ar Eiropas Savienības LIFE programmas projektu “For-rest un NAT-Programme”, un to bija paredzēts īstenot aptuveni trīs hektāru lielā platībā.
LETA
Komentāri