Mainīgo laikapstākļu ietekmē šovasar bites ir mazāk aktīvas. Bitenieki cer, ka līdz ar labāka laika iestāšanos situācija mainīsies.
Pieredzējis bitenieks Vladimirs Kovriga no Raunas novada Drustu pagasta novērojis, ka bites pie stropiem bijušas klusas jau vairākas nedēļas. “Tad ir par karstu, tad ir par aukstu.
Kad normāla temperatūra, viss kārtībā. Cik tad to saulaino dienu jūnijā bija? Kad līst, bites nelido, medus ienešana apstājas. Sliktos laikapstākļos nektāra augi nemedo vai arī nektāra pavisam maz. It kā pļavas zied, bet vajag sauli un siltumu,” viņš saka un uzsver, ka visas cerības ir uz to, ka iestāsies labs laiks. Ja būs tāds kā līdz šim, tad ienesumu varot negaidīt. “Ceram uz nedēļas nogali, kad ziņo labāku laiku. Ja divas nedēļas noturēsies silts, tad viss var mainīties. Mitruma ir gana. Siltumā nektāraugi uzreiz sāks medot. Re, kur skaistas, lielas liepas! Kā būs atbilstošs laiks, tā bites uzreiz būs klāt. Tikai jāgaida un jācer. Nekas nav nopļauts, dabīgajās pļavās vēl daudz ziedu,” pārliecināts bitenieks.
Vladimiram ir vairāk nekā 50 bišu saimju. Viņš jau nogaršojis šā gada pirmo medu, taču tagad medus jāatstāj bitēm. Fakts ir tāds, ka daudzos stropos nav pietiekami barības. Kā mēdz teikt cilvēki – bites dzīvo no rokas mutē, iztiek no krājumiem. Bitenieks uzsver, ja nav ienesuma, mātes samazina dējību, jo saprot, cik var vairoties un cik ne. Viņš sācis bitēm izbarot pērnā gada medus krājumus. Kā teikt
– lai tās stimulētu.
“Jāsaprot pareizi, es bites nebaroju, bet tikai stimulēju būt darbībā. Ja ilgstoši saglabājas lietains, vēss laiks, bites nelido laukā un aptur dēšanu. Gribu, lai saimes ir stipras, īpaši pievēršot uzmanību jaunajām saimēm. Barot nozīmē pieliet pilnu trauku ar medu vai sīrupu, bet ar stimulēšanu jāsaprot tāds minimāls barības daudzums, galvenais, lai bites nepārstāj dēt,” stāsta V.Kovriga un turpina: “Var jau dot cukura sīrupu, taču es izvēlos medu. Bitēm apetīte ir ļoti laba. Tagad, cik iedodu, tik pazūd. Iebaroju mazos daudzumos. Ja bites visu nespēj noēst, sanes šūnās, bet tā nevajadzētu būt.”
Ir dravas, kurās šajās dienās novērojama arī bišu spietošana. “Ne vienmēr laikus var pagūt izveidot atdaleņus. Ja bitēm kļuvis par šauru, tās meklē citu “dzīvokli” un mēģina atdalīties, tad spietošana ir neizbēgama,” skaidro bitenieks.
Arī “Druva” pamanīja, ka vienā no Vladimira bišu dravām atdalījušies divi spieti. Kad to bildām, bitenieks noteica: “Šodien nelīdīšu klāt, lai nomierinās. Vēlāk spietu notveršu, tad nesīšu uz pagrabu, lai tas dullums tām pāriet. Tad domāšu, kur likt. Ja bišu saime izspieto no rīta, tad iet prom pusdienlaikā. Ja spieto pēcpusdienā, tad nogaida līdz rītam. Ja laikapstākļi patraucē, tad ir gadījumi, kad tās izspietojušas, bet nevar aiziet prom trīs četras dienas. Nekas nebūtu, ja spiets aizlidotu, arī dabai kaut kas jāatstāj. Visu laiku nevaram tikai ņemt un ņemt.”
Savukārt bitenieks Edgars Mednis no Zaubes pagasta “Upmaļiem” piebilst, ka viss ir normas robežās, jo nekas cits neatliek, kā samierināties ar laikapstākļiem, satraukumam pamata nav. “Daba ir parādījusi to, ka katru gadu laika apstākļi ir citādi. Loģiski, ja ir vēss, lietus līst, tad attīstība apstājas. Ja kāds vēlas bišu attīstību pastimulēt, var dot to, kas nav dabā, mākslīgi. Taču tādas vajadzības nav. Bites pārtiek no tā, ko paguvušas sanest agrā pavasarī. Ir skaidrs, ka šogad būs vēlais ienesums,” tā E.Mednis.
Ilze Fedotova
Komentāri