Svētdiena, 5. oktobris
Vārda dienas: Amālija, Amēlija

Simtā jubilejā ziedos

Druva
Img 9797

Inesiete Ida Riekstiņa ir pirmā Vecpiebalgas novadā, kurai novadnieki – radi un draugi – svinēja simts gadu jubileju.

“Idai izdevies tas, par ko sapņo daudzi – nodzīvot simts gadus,” sveicot jubilāri, sacīja novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone. Inešu pagastā pēdējās desmitgadēs simtgades svinējuši Antons Gudovskis un Elza Ozoliņa. Dāvanā simtgadniece I.Riekstiņa no pašvaldības saņēma 142 eiro (agrāk simts latu), saldumus un ziedus.

“Simts gadi – raibs mūžs,” saka Ida Riekstiņa. Viņa dzimusi rokpeļņa ģimenē Latgales pusē, pusaudzes gados kā kalpone ienākusi Vecpiebalgā, tad ieprecējusies Inešos. Visu mūžu, lai kādi bijuši laiki un vara, Ida daudz strādājusi. Daudzi atceras skaistās puķes, kuras Ida audzējusi kolhoza siltumnīcā. “Puķes man vienmēr patikušas. Visas skaistas,” bilst jubilāre. Ne vienam vien atmiņā skaistās narcises, kas augušas

līdzās siltumnīcās. Ejot uz ezeru, cilvēki metuši līkumu, lai tikai papriecātos par narcisēm.

“Aptekās” kopā ar vīru Robertu, kurš arī strādāja siltumnīcā, aizvadīti laimīgi gadi. Abiem bija sapnis – iegādāties māju, tas tika piepildīts. Tagad mājās saimnieko mazdēla ģimene. Zeltīte Riekstiņa uzņēmusies rūpes par Idu. Diemžēl gadu nasta atstājusi iespaidu uz veselību. Kopš pagājušās vasaras inesiete ir aprūpē sociālajā centrā Vecpiebalgā, bet savējie viņu regulāri apmeklē.

“Dzimšanas dienu vecmamma visu mūžu svinējusi pēc vecā stila 24. jūnijā. Šogad jāsvin arī 11.jūlijā, kā dokumentos. Lai gan tādu jubileju var svinēt vairākkārt,” saka Z.Riekstiņa. “Aptekās” arī tagad zied daudz puķu, tā ir viena no sakoptākajām sētām pagastā.

Ida izaudzinājusi dēlu un meitu. Dēls pērn aizgāja aizsaulē. “Viņa vienmēr par visiem piedomā. Ir sirsnīga, klusa,” pastāsta Zeltīte.

Jubilāri apsveikt bija atnākusi bijusī kaimiņiene Ilga Rutka, kā pati teica, pienotavas Ilga. Abām raisījās atmiņas par aizvadītajiem gadiem. Ida interesējās par kopīgiem draugiem, paziņām, kāda kuram veselība, ko dara viņu atvases. Ilga stāstīja, ka Cirstos un Briņģos vairs no viņu vienaudžiem neviena

nav. Ilga arī stāsta, cik skaisti tagad Ineši. Kā

Elzas Lapsas mazdēls, Spodras dēls, atnācis uz pienotavu un tur tagad ierīkojis porcelāna fabriku. Ida atceras, kā kādreiz puika logiem sataisījis krāsainas vitrāžas. Kaimiņienes neticīgi nosmej, kad secina, ka tie, kuri atmiņā kā bērni, nosvinējuši 50 gadu jubileju. “Arī bērni un mazbērni noveco. Dzīve uz vietas nestāv. Skatos un brīnos, kā bērni palikuši veci,” bilst Ilga Rutka. Viņa Idai atgādina, kā abas kopā ganījušas privātās govis, un pastāsta, ka nu vairs Inešu centrā tikai viena piena devēja. “Jāņos ar puikām ganījām visas govis, sapinām vainagus. Kad govis nāca mājās, Ida iznāca pretī un cienāja mūs ar biezpienmaizi. Atceros, Anneles (Idas meitas – S.F.) pilngadības svētkus. Pa pienotavas otrā stāva logu skatījos, kā viņa baltā kleitā kopā ar radiem iet uz tautas namu, tagadējo pili. Ida un Roberts dziedāja korī. Abi blakus, soli solī, gāja uz mēģinājumiem,” atmiņās pakavējas Ilga Rutka.

Ida interesējas, vai pie skolas vēl ceriņi aug. Tos stādījuši inesieši, bet, īstenojot ūdenssaimniecības projektu, kociņi izrakti. Novada domes priekšsēdētāja jubilārei pastāsta, kā ceriņi atkal ieaugušies, apraksta, kāds izskatās muižas parks vasarā. Ilga stāsta par ģimenēm, kuru jaunākās paaudzes vairs Inešos nedzīvo.

“Cilvēkam jau nav laika domāt, kāda vara, bija jāstrādā, jāgādā maizes kumoss, nebija laika bēdāties. Tā tāda paaudze. Ida visu mūžu grūti strādājusi, bet prata atlicināt laiku arī kaut nedaudz atpūsties. Vismaz pēdējos gadus,” domās dalās Ilga Rutka.

Idai istabiņā Zeltīte vāzēs sakārto sveicēju nestos ziedus. Rožu un liliju smaržas sajaucas ar atmiņām, kurās ir gan kari, gan dragūni lielām cepurēm, darbs mežā pēckara gados, kad tur vēl kritušie karavīri, tad uzplaiksnī Dziesmu svētki Mežaparkā, kad koriste Ida Riekstiņa dzied savu mīļāko kora dziesmu – “Lauztās priedes”, tad puķu ieskautās “Aptekas”, kur kopā ar Robertu laimīgi nodzīvoti daudzi gadi.

“Manējie ir Sila kapos. Gan jau tur arī ziedēs puķes,” saka simtgadniece Ida Riekstiņa.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi