
Drabešu muižas parku šajās dienās pieskandē kokles, pieducina nedzirdētu bungu skaņas un dziedāšana, klaudz stelles. Te ap 30 interesentu mācās joikot, spēlēt kokli, aust celaines, gatavo un mācās spēlēt sāmu šamaņu bungas.
Amatu mājā kultūras menedžmenta centrs “Lauska” projekta „Joikas un dainas”, ko finansē Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumenta programma
„Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, interesentus saaicinājis uz nometni. Tajā ne tikai var iemācīties spēlēt latviešu kokli un aust celaines, bet arī iepazīt Norvēģijas sāmu kultūru.
Pievakarē, sasēduši veco koku paēnā, sāmi no Norvēģijas Piera Sombi un Ingors Ante Ailups dalībniekus mācīja un sāmu šamaņu bungu pavadībā veda garīgā ceļojumā.
“Garīgais ceļojums ir katram saprotams. Ja esi atvērts, tad sajutīsi, bet mūsdienās cilvēki ir pārņemti ar ikdienu, stresu, viņi ir tik tālu no dabas, šī saikne ir pazaudēta,” stāsta Piera Sombi un piebilst, ka mēģina latviešiem rādīt, kā atgriezties pie dabas, atbrīvoties. Dalībnieki iedzīvojās ritmos, kas bija saistīti ar dabu.
Joikošana ir īpaša sāmu dziedāšanas tehnika. Latviešiem to iemācīties nebūt nav viegli, toties interesanti. “Joikošana
latviešiem ir kas nepierasts.
Viesi mums stāsta sāmu dzīves filozofiju, lai saprastu šo dziedāšanu,” stāsta projekta vadītāja Daina Zalāne un atgādina, ka sāmi dzīvo Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā. Katrā valstī viņu kultūra ir atšķirīga, arī valstu reģionos.
“Latvieši ir zemnieki, mums saprotama
zemnieku kultūra, katram vajag savu zemes stūrīti.
Sāmi ir klejotāji, kuri iet līdzi ziemeļbriežu ganāmpulkam, palūdz atļauju dabai, kur uzcelt telti dzīvošanai,” pastāsta projekta vadītāja un uzsver, ka mūsdienās sāmu ikdiena ir ļoti mainījusies. Tradicionālo dzīvesveidu viņi rāda festivālos.
Sāmi joiko kalnos, ganot ziemeļbriežus, tā viņu savstarpējā saziņa, arī saskarsme ar dabu, kas savērpjas
ar šamanismu. Sāmu šamanismu var studēt arī universitātē. Ļoti interesanti nometnes dalībniekiem bija pašiem izgatavot šamaņu bungas, gatavošanas gaitā tās mērcot Āraišu ezerā.
Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku – gan jau gados, gan jaunieši – vēlas iemācīties spēlēt kokli. Paši to izgatavo, tad apgūst spēlētprasmi. Adeles Gruntes un Tāļa
Karlsona vadībā interesenti mācījās spēlēt.
“Ir tādi, kuri kaut nedaudz māk, dažs sāk no nulles.Cilvēki grib aizbēgt no stresa, ikdienas, kokles spēlēšana ir kā meditācija,” pārdomās dalās Adele un atzīst, ka pašai ir interesenti iepazīt joikošanu, jo tā ir kas jauns.
Šodien festivālā “Sviests” visas dienas garumā Pils dārzā varēs satikt arī koklētājus, joikotājus un amatu meistarus. Iepazīt citas kultūras vienmēr ir interesanti un vērts. Lai salīdzinātu ar zināmo, pazīstamo, lai smeltos jaunas idejas.
Sarmīte Feldmane
Komentāri