
Cēsu nams, kur grāmatu krātuve – publiskā bibliotēka Cēsīs atrodas
jau 60 gadus, šobrīd piedzīvo vērienīgu atjaunotni.
Otro gadu Cēsu Centrālā bibliotēka Raunas ielas pašā sākumā – līdzās dzelzceļa stacijai un autoostai – aizņem divus lielus namus. Kamēr ēkā Raunas ielā 1 notiek nama pārbūve, lai paplašinātu bibliotēkas iespējas, pati bibliotēka ir izvietota Raunas ielā 2.
Šovasar divas nedēļas virs bibliotēkas īstās ēkas, kur grāmatu plašajai krātuvei un lasītāju informācijas centram jāpārceļas gada nogalē,
jumta korē bija redzams
vainags.
Sievietes, kas strādā bibliotēkā pāri ielai, tas no sirds iepriecinājis. Viņas vainaga parādīšanos jumta korē sapratušas tā, ka kapitālā remonta darbi, tajā skaitā jumta stāva paplašināšanas darbi, rit veiksmīgi. Tikai
pēc kāda laika bibliotekārēm kļuva zināms, ka vainags jumta spārē ir celtnieku sveiciens nama saimniecēm. Celtnieki tādējādi
aicinājuši novērtēt paveikto
brīdī, kad tikts līdz ēkas pašai smailei. Celtnieku sabiedrībā kopš senseniem laikiem ierasts, ka tas ir brīdis, kurā
saimnieki ne tikai priecājas, bet arī neskopojas un būvdarbu veicējiem klāj spāru svētku galdu.
Pagājušās nedēļas nogalē saules pielietajā trešajā stāvā zem jaunajām spārēm bija klāts galds un skanēja arī mūzika. Izmantojot dziesmu “Paldies latiņam”, kura Latvijā kļuva populāra grupas “Ārzemnieki” izpildījumā, bibliotēkas ģitāru ansambļa dalībnieces
Lāsma Vasmane un Elīna Riemere nodziedāja dziesmu
“Paldies celtniekiem” ar pašu cēsnieču sacerētiem vārdiem. Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama celtniekiem – četriem desmitiem vīru – galvenokārt
no Cēsīm,
Valmieras un arī citām vietām, kurus apvieno darbs gan ģenerāluzņēmumā “Vidzemes energoceltnieks”, gan pieaicinātajos citos uzņēmumos, –
stāstīja, ka
viņas iestādes darbinieki, diendienā nākot uz bibliotēku Raunas ielā 2,
redz ilgi lolota sapņa piepildīšanos Raunas ielā 1.
Sapnis ir ne tikai labi apgādāta bibliotēka. Cēsis jau izsenis ar to
lepojušās, šoruden bibliotēkai būs 95 gadi. Cēsnieki gaida
modernu bibliotēku, ko varētu saukt par 21. gadsimta Gaismas pili. Lai par tādu kļūtu informācijas tehnoloģiju laikmetā, kad sabiedrība no bibliotēkas gaida daudz plašāku piedāvājumu klāstu – tā nav tikai grāmatu apmaiņa –
jau 20. gadsimta beigās sākts sapņot
par ēkas Raunas ielā 1 modernizāciju.
“Vidzemes energoceltnieks” celtniecības nozares vadītāja Vaira Ronimoisa vērtē, ka ģenerāluzņēmums līdz šim bibliotēkas ēkā varējis strādāt veiksmīgi: “Būvprojekts, kurš izstrādāts arhitekta Jura Pogas birojā, ir uzslavējams ar to, ka ir tehniski izstrādātākais no tiem, ar kuriem pēdējā laikā nācies strādāt.” Arī pirms tam veiktie ēkas izpētes darbi ir sevi attaisnojuši, jo celtniecības procesā nav nācies
tādēļ aizķerties. Ēkas pamatus celtnieki izpētījuši dziļumā līdz pieciem metriem, pati ēka par jaunu “nosēdināta” uz Cēsu apkārtnei tik raksturīgā dolomīta, un tā būs pamatīgāka, pamati spēs turēt lielāku slodzi, ēkas sienām pēc remonta nevajadzētu plaisāt. To celtnieki tagad var solīt, jo izpētīts viss pagrabs, arī tā daļā zem torņa, kas gadu desmitiem nebija pieejama, jo bijusi aizmūrēta.
Taču celtniecības gaitā noskaidrojies, ka nevarēs īstenot darbu pasūtītāja – Cēsu novada domes-
un ēkas apsaimniekotāja – bibliotēkas –
ieceri šo namu savienot ar tukšo namu blakus. Celtniecības darbiem
vien sākoties,
līdzās esošais
divus stāvus augstais akmens nams sācis kritiski plaisāt, tāpēc tas nojaukts.
“Cerēsim, ka bibliotēka piebūvi, kā pašlaik plānots, tomēr pēc pieciem gadiem iegūs,” sacīja Natālija Krama, zinot, ka plašās bēniņu telpas, kur notiek spāru svētki, tādas nepaliks, jo pasākumu zālei atvēlēta tikai viena neliela daļa, pārējo aizņems bibliotēkas uzturēšanai un vadīšanai ikdienas darbā nepieciešamie kabineti. Tie visi tiks pārcelti uz augšstāvu, lai
1. un 2. stāvs būtu moderns un
plašs apmeklētāju uzņemšanai. Arī grāmatas, kuras ikdienā nebūs pieprasītas, neatradīsies pamata stāvā. Šim nolūkam pašlaik tiek izbūvēts pagrabstāvs. Stāvus savienos lifts. Kādu daļu no telpām tas aizņems un spāru svētkos jau bija saskatāms.
“Pārdzīvojumu un piedzīvojumu, kamēr šajā ēkā tikām līdz jumtam, bija pietiekami,” par risinājumiem, kas bibliotēkas ēkā celtniecības gaitā jau atrisināti,” kodolīgi sacīja Vaira Ronimoisa. Darbība pie ēkas konstruktīvās daļas tagad ir beigusies, tāpēc celtnieki vairs nestrādā divās maiņās. Ir palikušie tie, kuri tagad veic ēkas iekštelpu apdari, bet pārējie, arī Cēsu celtnieki, ir devušies darbā uz nākamo uzņēmuma objektu, un tas ir kultūras nams Alūksnē.
Mairita Kaņepe
Komentāri