Teju katra diena rada aizvien lielāku satraukumu cūkaudzētāju vidū, neatkarīgi no saimniecības lieluma. Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir vienlīdz bīstams
jebkurai saimniecībai, kurā audzē cūkas.
Priekuļu novada Veselavas pagasta zemnieku saimniecībās “Alejas” un “Rožu Alejas” ir ap 50 sivēnmātēm un simts sivēniem. Ik mēnesi tiek pārdots no 20 līdz 40 sivēnu.
Iegriežoties iebraucamajā ceļā, svešinieks nonāk pie žoga. Turpat arī informācija, ka teritoriju apsargā suņi, un tālruņa numurs. Saimnieki Aina Bērziņa un Ainis Kaliksons iznāk pretī. Ja gribam ieiet teritorijā, jāiekāpj dezinfekcijas kastē, ja iebraukt ar mašīnu, jāšķērso dezopaklājs.
“Zāģu skaidas uzbērtas uz plēves, piesūcinātas ar dezinfekcijas līdzekli. Citi izmanto arī porolonus,” stāsta Aina. Tāds pats paklājs arī pie otriem vārtiem. Paklāji vēl
kūts durvīm, pa kurām no ganībām pārnāk govis. “Lietus līst, līdzeklis atšķaidās, saulē savukārt ātri izžūst, atkal jāatjauno,” nosaka saimniece. Ainis Kaliksons uzsver, ka Veselavas pagastā ir veterinārārsts, tas ir ļoti būtiski, jo līdz ar to nav problēmu ar dezinfekcijas līdzekļu iegādi. “Līdzekļi ir, tikai tie ir ļoti dārgi. Dienā jātērē ap 30 eiro. Cik ilgi varēsim atļauties šādus izdevumus,” domās dalās Aina, Ainis savukārt pastāsta, ka žogu apkārt saimniecībai sākuši būvēt jau pirms vairākiem mēnešiem. “Decembrī Jelgavā cūkkopējiem stāstīja par biodrošību. Toreiz jau brīdināja, ka agri vai vēlu sērga būs arī Latvijā, jo tā jau bija Lietuvā. Tā ka nav tā, ka neko nezinājām, nesaprotam,” pastāsta “Aleju” saimniece.
Gan žoga būvniecībai, gan dezopaklāju iegādei abi saimnieki nopietni pievērsās, kad uzzināja, ka mēris ir jau Latgalē. “Sētu uzcelt nav nemaz tik vienkārši. Tie ir neplānoti izdevumi, jārēķinās, ka tikko pabeigta ziemas barības gatavošana govīm,’” bilst “Rožu Aleju” saimnieks.
Veselavas saimniecībās vieni no pastāvīgajiem pircējiem ir latgalieši.
Viņi
salasās vairāki kopā un brauc pirkt sivēnus. “Zinu, ka daudzi negrib cūkas deklarēt. Ir arī pārpircēji, kuriem tas tāds melnais bizness. Kad Latgalē bija skaidrs, ka tur ir mēris, sivēnus uz to pusi netirgoju. Nekad nevaru būt droša, ka kāds atbraucējs neatnes vīrusu,” biznesa nianses atklāj veselaviete.
Jūlija sākumā no “Alejām” uz Valkas novada Ērģemes pagastu tika pārdots kuilis. “Nodezinficēju vēl arī visu ceļu līdz būdai, saliku paklājus pie durvīm. Pircēja atbrauca, apskatīja kuili, vienojāmies,” pastāsta Aina un piebilst: “Pēc desmit dienām kuili sadedzināja. Tas neīstā laikā atradās nepareizā vietā.” Šajā saimniecībā tika konstatēts Āfrikas cūku mēris. Tas radīja vēl lielāku satraukumu visiem cūkaudzētājiem. “Neviens neesam pasargāts, un viss ir atkarīgs tikai no pašiem. Taču ikdienā problēmu netrūkst. Cūkas Ērģemē inficējās no mežacūku uzrakta auzu lauka, kurā saimnieki sapļāva zaļbarību. Tūlīt ienāks jaunā graudu raža. Kāda drošība, ka arī labības laukus nav pārstaigāju-šas slimas mežacūkas,” domās dalās Aina un atzīst, ka kādreiz bijis pašsaprotami sivēniem un sivēnmātēm dot zāli, pavasarī
kādu palutināt ar pienenēm, nātrēm, kādu velēnu.
“Alejas” un “Rožu Alejas” ir apsekojuši Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori. Biodrošība tiek ievērota. Pārbaudīta arī dzīvnieku veselība. Saimnieki atzīst, ka problēmas vasarā rada mušas. Suņi ārpus nožogojuma netiek. “Apkārt meža cūku ir ļoti daudz. Upītes krasts izrakts, ja nebūtu suņu, droši vien arī pagalms būtu uzrakts. Ja dienas laikā uz ceļa var stāvēt mežacūka ar sešiem sivēniem un nebaidīties, ka nāk cilvēks, kaut kas nav kārtībā,” domas izsaka Ainis Kaliksons.
Katru dienu saimnieki cītīgi seko līdzi dzīvnieku veselībai, gādā, lai neviens svešinieks neaicināts neienāktu saimniecībā. “Jārēķinās, ka ne jau visi, kam mājās ir viena, divas cūkas, apzinās bīstamību. ĀCM jau cilvēku veselību un dzīvību neapdraud, arī tāpēc daudzi ir tik vienaldzīgi un negrib saprast, cik viss ir nopietni,” saka
Aina Bērziņa un piebilst, ka “Alejas” un “Rožu Alejas” ir mazas saimniecības, arī zaudējumi nebūs tik milzīgi kā lielajos cūku kompleksos. Par sivēnmāšu apdrošināšanu saimnieki ir domājuši, rēķinājuši un sapratuši, ka tas ir pārāk dārgi. Tāpat atmiņā gadījums, kad zirgu ganībās nospēra pērkons un apdrošinātāju slēdziens bija īss – saimniece vainīga, ka pērkona laikā zirgs bija ganībās.
Aina un Ainis, runājot par iespēju, ka viņu saimniecībās varētu likvidēt cūkas, neuztver ar šausmām, bet satraukumu gan. “Vienas durvis aizveras, citas atveras. Tas jau nav Latvijā
vienīgais bizness. Ne mums vienīgajiem cūkas nokaus. Ja citas izejas nav, kas atliek,” bilst Aina un atminas, ka savulaik, strādājot Baltijas MIS saimniecībā, arī lopiem gadījušās dažādas sērgas. “Viss notika ātri. Tika izsludināta karantīna, dezinfekcijas līdzekļus nežēloja, nevienu svešu iekšā nelaida un ātri tika ar visu galā. Tagad, šķiet, viss notiek ļoti lēni, rīcībai vajadzētu būt ātrākai un ļoti konkrētai, lai katrs cūkaudzētājs zina, ka viņam jādara tas un tas. Izplūduši skaidrojumi kaitina, nevis mudina rīkoties,” domas izsaka “Aleju” saimniece.
Par kompensācijām veselavieši tikai pasmīn – vismaz varēs samaksāt par elektrību, cūkām izbaroto barību, ne jau sākt ko jaunu.
Latvijā ĀCM līdz šim konstatēts 30 mežacūkām un 28 mājas cūkām 14 piemājas saimniecībās, savukārt iznīcinātas 198 mājas cūkas. Pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums konstatēts 26. jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Arī Raunas un Priekuļu novadi atzīti par ĀCM skarto zonu, teritorijā izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Sarmīte Feldmane
Komentāri