Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru vizītes zemnieku saimniecībās saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību nesekmē minētās infekcijas izplatību, šādu pārliecību aģentūrai LETA pauda PVD Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus.
“PVD inspektori katru saimniecību apmeklē jaunās vienreizējās virsdrēbēs un bahilās, kā arī mazgājas un veic nepieciešamos dezinfekcijas pasākumus. Tādēļ iespēja, ka PVD inspektori var kļūt par infekcijas pārnēsātājiem, ir visai niecīga un šādas runas no iedzīvotāju puses nav pamatotas,” uzsvēra Juškus.
Šādu iespēju izslēdz arī inspektoru veikto saimniecību apmeklējumu un infekcijas izplatības analīze. “Ja jau kāds inspektors būtu kļuvis par Āfrikas cūku mēra infekcijas pārnēsātāju, tad šī sērga tiktu reģistrēta arī kādās citās tajā dienā viņa apmeklētajās saimniecībās, taču tas tā nav,” norādīja Juškus.
Pēc PVD inspektora stāstītā atklātās sarunās ar zemniekiem, kad ticis jautāts – cik apzinīgi viņi veic dezinfekcijas pasākumus un vai tiešām ar tiem zābakiem, ar kuriem iet pie cūkām, nekur citur nestaigā – atbildes parasti bijušas visai nepārliecinātas.
Jau vēstīts, ka kopš informācijas par Āfrikas cūku mēri parādīšanās karantīnas teritorijā varētu būt izkauti 20 līdz 30% piemājas saimniecībās turamo cūku.
Daļa cūku tika izkautas, vēl pirms tika pieņemti ar Āfrikas cūku mēri saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Starp nokautajām bija arī tādas, par kurām PVD darbinieki netika informēti. Daļa no patlaban vēl nenokautajām cūkām ir tās, kuras cilvēki vēl cer paspēt nedaudz nobarot. Līdz ar analīžu veikšanu un konstatēto ar Āfrikas cūku mēri slimo cūku un mežacūku likvidāciju PVD amatpersonas arī intensīvi informē cilvēkus, stāstot viņiem gan par pašreizējo situāciju, gan skaidrojot valdības noteikumu prasības. Iedzīvotāju interese par notiekošo ir liela, savukārt nostāja svārstījās no saprotošas līdz klaji naidīgai. Atsevišķi iedzīvotāji Āfrikas cūku mēra karantīnas teritorijā kategoriski iestājas pret cūku izkaušanu un ir gatavi aizstāvēt savus mājlopus bezmaz vai ar dakšām rokās.
Pēc iedzīvotāju domām, kompensāciju apjoms, ko cilvēkiem paredzēts izmaksāt par likvidētajām mājas cūkām, ir smieklīgs. Ja kompensāciju apmēru salīdzina ar naudas summām, kuras paredzētas medniekiem par nomedītajām mežacūkām, tad tas ir neadekvāti mazs. “Tas ir nekas cits kā kārtējais “spļāviens sejā”,” norādījuši iedzīvotāji.
Ja vairums Āfrikas cūku mēra karantīnas teritorijā dzīvojošo mājsaimniecību īpašnieku nosliecas uz mājas cūku izkaušanu, tad lielie cūku audzētāji, kam novietnēs ir simtiem lopu, ir devuši priekšroku nepieciešamo biodrošības nosacījumu īstenošanai, jo faktiski neredz no situācijas citu izeju – izvest cūkgaļu no karantīnas teritorijas tik un tā nedrīkst, kaut arī tā ir pārbaudīta un dzīvnieks atzīts par veselu.
Tikmēr Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā PVD darbinieki turpina saņemt aizvien jaunas ziņas par mājas cūkām ar aizdomīgu uzvedību, tiek ņemtas analīzes un gaidīti to rezultāti.
Patlaban Āfrikas cūku mēris ir skāris 37 mežacūkas, 33 mājas cūkas 18 saimniecībās, kopumā iznīcināta 221 mājas cūka.
Kā ziņots, tā kā situācija ar Āfrikas cūku mēra izplatību kļūst arvien kritiskāka, saskaņā ar iepriekš valdībā apstiprināto pasākumu plānu šonedēļ tiks sākta mājas cūku masveida likvidēšana Āfrikas cūku mēra ārkārtas zonā.
Cūku audzētājiem, kuri ārkārtas zonā būs spiesti likvidēt saimniecībā turētos dzīvniekus, varētu tikt izmaksāts arī īpašs atbalsts jeb kompensācija par pārorientēšanos uz citu dzīvnieku turēšanu. Pagājušajā gadā Latvijā turēti vairāk nekā 360 000 cūku, savukārt Latgalē un Vidzemē, kur noteikta ĀCM ārkārtas zona, tiek turēti apmēram 40 000 cūku.
Āfrikas cūku mēris Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes un Ciblas novadā, Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Laucesas, Maļinovas, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastā, Rēzeknes novada Kaunatas, Mākoņkalna un Pušas pagastā un Ludzas novada Brigu, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas un Rundēnu pagastā.
Pēc ĀCM gadījuma konstatēšanas Valkas novadā ārkārtas situācijas zona 22.jūlijā izsludināta arī Rēzeknes, Ludzas, Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas, Strenču, Priekuļu, Raunas, Smiltenes, Apes, Alūksnes, Viļakas, Balvu, Rugāju, Baltinavas, Kārsavas, Preiļu un Riebiņu novadā.
LETA
Komentāri