
Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) aicina sabiedrību iesaistīties topošās ekspozīcijas ”Dziesma” veidošanā, stāstot par dziesmas un dziedāšanas nozīmi savā dzīvē. Otrdien par kādu īpašu dziesmu vai ar dziedāšanu saistītu notikumu bija iespēja pastāstīt arī mūspuses ļaudīm, kuri Cēsu Centrālajā bibliotēkā tikās ar muzeja darbiniekiem.
RMM aktīvi strādā pie jaunas ekspozīcijas “Dziesma” veidošanas. Šī projekta ietvaros ikviens interesents ir aicināts piedalīties semināros, lekcijās un aptaujās, lai izzinātu latviešu attieksmi pret dziesmu un dziedāšanu. Pamatojoties uz dziesmas un dziedāšanas tradīcijas nozīmību Latvijas kultūrā, ekspozīcija ir plānota kā dāvana Latvijas valsts 100. jubilejā.
Rakstniecības un mūzikas muzejs jau meklējis dziesmas Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un Rīgā. Līdzīgi kā citviet, arī Cēsīs pasākums notika nepiespiestā gaisotnē pie kafijas un tējas tases. Bija ieradušies vairāk nekā desmit cilvēku, kuri saistīti ar kultūras dzīvi un dziedāšanu. Daloties pārdomās par dziesmas nozīmi, cēsniece Laima Tērauda atzina, ka teju visi viņas ģimenē bijuši lieli dziedātāji. “Bez dziesmas nevaru savu dzīvi iedomāties. Ar dziesmu un darba tikumu latvieši ir pārdzīvojuši daudzus grūtus brīžus. Tas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Dziedāja mans tēvs un māte, bet tagad mūsu ģimenē dzied arī jaunākā paaudze,” teic L.Tērauda.
Ilggadēja kultūras darbiniece Astrīda Kamša atzina, ka viņas mūžu caurvijušas dažādas dziesmas, vienu ir grūti nosaukt, jo katrai no tām savā laikā bijusi cita nozīme. Ar bērnību viņai saistās dziesma ”Aijā žūžū lāča bērni”, tad sava loma bijusi “Jūs, bērniņi, nāciet ar priecīgu prāt’”. “Nāca skolas laiks, tam līdzi arī citas dziesmas. Prātā palikusi dziesma “Cilvēkam cilvēku jāsatiek”. No kora dziesmām man tuvākās Raimonda Paula
“Manai Dzimtenei,” Jāzepa Vītola “Gaismas pils”. Protams, gadu gaitā izdziedāti visādi meldiņi, kam kādā dzīves posmā bijusi sava nozīme,” izteicās A.Kamša.
Tikšanās laikā iedzīvotāju stāsti tika fiksēti gan videoformātā, gan audioierakstos. ”Zināms, ka latviešus dziesmas ir pavadījušas visos laikos kā priekos, tā bēdās. Pamata ekspozīcijas izveidošanai mums jau muzejā ir materiāli, taču gribas to sasaiti, lai cilvēkiem ir sajūta, ka dziesmas dziedātas ne tikai senāk. Svarīgi apzināties, ka viss notiek arī tagad. Cilvēki varbūt pēc dažiem gadiem atnāks uz muzeju un ieraudzīs tur stāstu par savu dziesmu,” “Druvai” norādīja projekta vadītājs Aivars Madris.
Iedzīvotāju stāstus izmantos, veidojot Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju “Dziesma”, kuru plānots atklāt 2016. gadā līdz ar rekonstruēto muzeja ēku Rīgā. Ekspozīcijas struktūra tiks veidota, Latvijas dziesmu vēsturi stāstot caur mūsdienu cilvēka dzīves ritējumu. Līdzīgi kā Krišjāņa Barona tautasdziesmu kārtojumā, ekspozīcijas ietvaros cilvēks piedzims, augs, izies cauri noteiktai sociālajai pieredzei, ieaugs savas kopienas mantojumā un kļūs jau par nākamās paaudzes pamatu. Līdz ar to šodienas Latvijas iedzīvotāju iesaiste ekspozīcijas izveidē ir ļoti būtiska.
RMM darbinieki dara zināmu, ka dalīties savā pieredzē iespējams dažādos veidos, ne tikai tiekoties ar muzeja darbiniekiem klātienē. Aptauja pieejama internetā. Ikviens, kuram ir personīgs stāsts par īpašu notikumu, kurā liela nozīme bijusi kādai dziesmai, aicināts arī sazināties ar muzeju, rakstot uz aivars.madris@rmm.lv.
Ilze Fedotova
Komentāri