
Cēsis ir to nedaudzo Latvijas pilsētu vidū, kuru pašvaldības aktīvi iesaistījušās ģimenes dārziņu apsaimniekošanas izpētē. Latvija ir to 30 Eiropas valstu vidū, kurai interesē mazdārziņu nākotne pilsētās, arī zinātnisks pamatojums, balstīts praktiskos
novērojumos.
Zinātniskā darbība, kurai atvēlēts četru gadu periods, lai Eiropas valstu pašvaldībām sniegtu prestižā izdevumā dotu
vērtējumu par mazdārziņu nozīmi pilsētās, pašlaik ir pusē. Nesen
Cēsīs viesojās trīs desmiti pētnieku, tajā skaitā no Lielbritānijas, Vācijas un Portugāles. Tie bija Eiropas Komisijas projekta „Ģimenes dārziņi Eiropas pilsētās – iespējas un izaicinājumi”
starptautiskās konferences
Latvijā dalībnieki. Teorētiskās sarunas notika Latvijas Universitātē, bet
iespaidus un novērojumus Eiropas valstu pārstāvji devās gūt ārpus auditorijām, tajā skaitā ar Cēsu novada domes atbalstu daļa no
konferences delegācijas varēja
apskatīt Cēsu mazdārziņus Birzes un Viestura ielas apkaimē.
Pētniekiem, kas pabija Cēsīs, Rīgā un Iecavā,
interesēja
mazdārziņu
veidošana pilsētā, ieguvumi un zaudējumi no tā kā pašvaldībai, tā iedzīvotājiem. Laima Vīgrante, zemes ierīcības inženiere, un Inta Ādamsone, pašvaldības projektu un vides speciāliste, ārzemniekiem nerādīja tās vietas, kur dārziņi stāv pamesti, bet tās, kur tie labi apsaimniekoti, kur dārziņu kaimiņu labās attiecības runā labu pašas par sevi.
“Birzes ielā apkārt dārziņiem nav žogu, Viestura ielā ir – šo atšķirību
arī gribējām parādīt,” stāsta I.Ādamsone. Dārziņos nejauši sastaptie cēsnieki pret negaidītajiem viesiem, kas bija krietnā pulkā, pārsvarā izturējušies ļoti laipni. Noplūktas puķes, izrauti no dobes burkāni, salasīti tomāti, lai apdāvinātu ciemiņus. Cēsnieki stāstījuši par labām kaimiņattiecībām, bet Rietumeiropas valstu pārstāvjus visvairāk pārsteiguši ne tikai ar to, ka redzēti skaisti dārzi, kas ielīksmo kopēju sirdis, bet to, ka lielākā daļa dārziņu saimnieku ir krietni gados un dārzā viņus, pilsētā dzīvojot, veldzē ne tikai piederība zemei, bet arī visai liela nepieciešamība pēc pašu izaudzētā, ko par naudu nenopirksi.
Sevišķi ārzemniekus iepriecināja nejaušā tikšanās dārzā ar cēsnieci Marutu Valaini, kura, izrādās, labi pārvalda angļu valodu. Pētnieki veselu pusstundu neatstājās no cēsnieces, viņu izvaicājot par tradīcijām dārza kopšanā, par kaimiņattiecībām, kā arī par pašvaldības attieksmi pret mazdārziņu kopējiem. Te nu cēsniecei bija, ko pastāstīt, jo Maruta Valaine, būdama nevalstiskas organizācijas, Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļas vadītāja, panākusi, ka pašvaldība tiešā un netiešā veidā atbalsta cēsniekus. Šoreiz mazdārziņu apsaimniekotājus, īpaši tos, kam kustības, tajā skaitā aktīvi strādājot dārzā, ir veselības jautājums. Vēlāk intervijā “Druvai” Maruta Valaine pastāstīja, ka izrādījusi apņēmību arī rakstiski iesniegt stāstījumu par to, kāpēc viņa un viņas vadītās organizācijas biedri kopj mazdārziņus un rudenī, apbraukājot tos ar pašvaldības piešķirtu autobusu, ciemojas viens pie otra, tādējādi svin ražas svētkus. “Man šķiet, ka pētniekiem tāda informācija noderētu. To universitātē man apliecināja arī docente Kristīne Āboliņa,” stāsta Maruta Valaine.
“Zinātnieki
gatavos publikācijas īpašai rokasgrāmatai, kuru iecerēts izdot noslēgumā,” “Druvai” sacīja Latvijas Universitātes docente Kristīne Āboliņa. “No tās pašvaldības varēs uzzināt, kā rīkoties, lai mazdārziņos neapmetas bezpajumtnieki – šī problēma ir kopēja
Eiropas valstīs. Noderēs arī piemēri par
ūdens apgādes veidošanu, savācot un izmantojot lietus ūdeņus vai dārziņiem pievelkot ūdensvadu. Daudzās valstīs ir svarīgi, lai dārziņus lieto
dārzkopības vajadzībām, nevis vasarnīcu
celšanai. Tas ir aktuāli visā Eiropā, piemēram, Vācijā tāpēc stingri regulēts.”
Pētnieki
no dažādām valstīm ir vienisprātis, ka dārzkopība pilsētās ir ļoti vajadzīga. Tā ietver
sociālo pusi – cilvēki dārziņā pavada laiku un atpūšas, kā pašiem patīk. Dārziņi ir iemesls sarunām, to īpašnieku vidū veidojas dialogs, tāpēc Vācijā dārziņus labprāt piešķir arī imigrantiem. Mazdārziņi pilsētās ir svarīgi
ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai. Pētnieki no Lisabonas to uzsvēruši, stāstot, ka tādējādi iedzīvotāji pilsētā uztur zaļo zonu un pašvaldībai tas jāatbalsta.”
“Ārzemju pētnieki, ap 30 cilvēkiem, par redzēto Cēsu mazdārziņos bija sajūsmā. Cilvēki prot nodarboties ar dārzkopību. Aug burkāni un kabači, cilvēki ļoti rūpējas par svaigiem dārzeņiem ģimenes galdam un labi zina svaiga, paša audzēta produkta vērtību,” uzsvēra docente.
Mairita Kaņepe
Komentāri